Satversmes tiesa atzīst Augstskolu likuma normas par neatbilstošām Satversmei

2020.gada 23.aprīlis, papildināts 2020.gada 11. jūnijā

2020.gada 11. jūnijā Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2019-12-01 “Par Augstskolu likuma 5. panta pirmās daļas trešā teikuma, 56. panta trešās daļas un pārejas noteikumu 49. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 105. un 112. pantam”. Lieta tika ierosināta pēc divdesmit 13. Saeimas deputātu pieteikuma, kuri uzskatīja, ka ierobežojumi privāto augstskolu, mācībspēku un studentu akadēmiskajai brīvībai izglītības valodas izvēlē neatbilst Satversmes 112. pantā garantētajām tiesībām uz izglītību, kā arī tiek pārkāptas privātajām augstskolām Satversmes 105. pantā garantētās tiesības uz īpašumu, ierobežojot to komercdarbību - īstenot licencētās studiju programmas svešvalodās, un Satversmes 1. panta tvērumā ietilpstošais tiesiskās paļāvības princips. Lietas skatīšana Satversmes tiesā bija īpaša, jo notika, lietas dalībniekiem piedaloties tiesas sēdē attālināti.

Satversmes tiesa atzina Augstskolu likuma 56. panta trešo daļu un pārejas noteikumu 49. punktu par  neatbilstošiem Satversmes 112. un 113. pantam. Spriedumā ir sniegts vispusīgs Satversmes 112. un 113. pantā ietvertās mācībspēku un studējošo akadēmiskās brīvības un augstskolu autonomijas jēdzienu skaidrojums. Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētās normas akadēmisko brīvību un augstskolu autonomiju ierobežo nesamērīgi, jo pastāv saudzējošāki līdzekļi leģitīmā mērķa sasniegšanai, piemēram, augstskolu un studiju programmu akreditācijas ietvaros veicot izvērtējumu par to, vai konkrētā privātā augstskola nodrošina kvalitatīvu augstāko izglītību, lai drīkstētu īstenot studiju programmas svešvalodās.

Vienlaikus Satversmes tiesa nolēma sadalīt lietu, lai lemtu par jautājuma uzdošanu Eiropas Savienības tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai, ciktāl ir vērtējama apstrīdēto normu atbilstība  Satversmes 1. un 105. pantam kontekstā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantu (brīvība veikt uzņēmējdarbību).

Saeimas deputātus Satversmes tiesas lietā pārstāv ZAB “Eiropas tiesību birojs” zvērināta advokāte Dr. iur. Inese Nikuļceva.

Satversmes tiesas spriedums

LTV 1 “Panorāma” sižets 2020.gada 23.aprīlī

LTV1 "Panorāma" sižets 2020.gada 11. jūnijā

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņem spriedumu lietā Rodina v. Latvia

2020.gada 27.aprīlis, papildināts 14.maijā

2020.gada 14.maijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņēma spriedumu lietā Rodina v. Latvia. Pieteikuma iesniedzēja vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar diviem pieteikumiem 2010. un 2011.gadā, norādot, ka ir pārkāptas viņai Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantā garantētās tiesības uz ģimenes un privātās dzīves neaizskaramību, bez viņas atļaujas publiskojot viņas fotogrāfiju televīzijas raidījumā un presē un izpaužot privāta rakstura informāciju par viņas ģimeni.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzina, ka Latvija ir pārkāpusi Konvencijas 8. pantu, jo Latvijas tiesas nav atradušas taisnīgu līdzsvaru starp pieteikuma iesniedzējas tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramības ievērošanu un viņas radinieku tiesībām uz  vārda brīvību, paužot informāciju plašsaziņas līdzekļos. Eiropas Cilvēktiesību tiesa noteica taisnīgu atlīdzību par pamattiesību pārkāpumu EUR 6500, kā arī atlīdzināja izdevumus juridiskās palīdzības saņemšanai.

Pieteikuma iesniedzēju Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietā pārstāv zvērināta advokāte Dr. iur. Inese Nikuļceva.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā Rodina v. Latvia

Satversmes tiesa pieņem spriedumu lietā par maksājumiem “Latvijas gāzei”

2020. gada 23.marts

Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2019-10-0103 “Par Enerģētikas likuma 42.³ panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam, Ministru kabineta 2008. gada 16. decembra noteikumu Nr. 1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 56. un 58. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam un Enerģētikas likuma 42.³ panta pirmajai daļai, kā arī šo noteikumu 87. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam”, kas ierosināta pēc vienas fiziskas personas konstitucionālās sūdzības un vairāku tiesu pieteikumiem.

Lietā apstrīdētās tiesību normas regulēja samaksu par dabasgāzi gadījumos, kad enerģijas lietotājs ir pārkāpis dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumus, kā arī paredzēja pienākumu šādā gadījumā enerģijas lietotājam samaksāt komersantam īpašu kompensāciju divkāršā apmērā. Konkrētā gadījumā Rīgas apgabaltiesa piedzina par labu AS „Latvijas gāze” no konstitucionālās sūdzības iesniedzēja samaksu par dabasgāzi nevis pēc skaitītāja rādījumiem, bet pēc AS “Latvijas gāze” veiktā aprēķina, kā arī kompensāciju tā iemesla dēļ, ka dabasgāzes patēriņš konstitucionālās sūdzības iesniedzēja nekustamajā īpašumā bija mazs, kas AS “Latvijas gāze” radīja aizdomas, bet vēlāk AS „Latvijas gāze” darbinieki konstatēja skrāpējumus uz skaitītāja. No konstitucionālās sūdzības iesniedzēja par nepilna gada laika posmu tika piedzīta samaksa par dabasgāzi, kompensācija un nokavējuma procenti vairāk kā desmit tūkstošu euro apmērā.

Satversmes tiesa atzina apstrīdētās Ministru kabineta noteikumu normas par neatbilstošām Satversmes 64. un 105. pantam un par spēkā neesošām no izdošanas brīža attiecībā uz personām, kam tās ir piemērotas vai būtu jāpiemēro tiesā. Satversmes tiesas spriedumā ir uzsvērts, ka apstrīdētās Ministru kabineta noteikumu  normas ir izdotas ultra vires, pārkāpjot Enerģētikas likumā noteikto pilnvarojumu.

Satversmes tiesas spriedums ir īpaši nozīmīgs, jo tas veido pamatu to civillietu pārskatīšanai, kurās tiesas piedzinušas par labu AS „Latvijas gāze” no enerģijas lietotājiem nesamērīgas summas, pamatojoties uz minētajām Ministru kabineta noteikumu normām.

Konstitucionālo sūdzību sagatavoja zvērinātu advokātu birojā „Eiropas tiesību birojs”.

Satversmes tiesas spriedums