Satversmes tiesa atzīst normas par zemes piespiedu nomas apmēru par neatbilstošām Satversmei
2018.gada 7.marts, papildināts 2018.gada 12.aprīlī
2018. gada 12.aprīlī Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. 2017‑17‑01 “Par 2017. gada 1. jūnija likuma “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” 1. panta un 2017. gada 22. jūnija likuma “Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam”, kas tika izskatīta mutvārdu procesā.
Satversmes tiesa jau 2009.gada 15.aprīlī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2008-36-01, atzīstot ka Satversmes 105.pantam (tiesības uz īpašumu) neatbilst likuma norma par piespiedu nomas (ja zeme zem daudzdzīvokļu ēkas pieder citai personai) apmēru līdz 5% no zemes kadastrālās vērtības, un norādot, ka šāds apmērs nepilda nomas līgumam raksturīgo atlīdzības funkciju. Pēc Satversmes tiesas sprieduma likumos tika veikti grozījumi, paredzot piespiedu nomas apmēru, ja par to nav panākta vienošanās, 6% apmērā no zemes kadastrālās vērtības un nosakot dzīvokļa īpašniekam pienākumu kompensēt zemes īpašniekam nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu.
Tomēr Saeima 2017.gada jūnijā pieņēma likuma grozījumus, nosakot zemes gabala piespiedu nomas maksu gadījumos, ja par to nav iespējams vienoties, līdz 5% no zemes kadastrālās vērtības 2018.gadā, līdz 4% 2019.gadā un līdz 3% 2020.gadā. Konstitucionālajās sūdzībās ir norādīts, ka minētie likuma grozījumi ietver nesamērīgu īpašuma tiesību ierobežojumu un ir pretrunā Satversmes 105.pantam, kā arī pārkāpj tiesisko paļāvību uz Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2008-36-01 izpildi.
2018.gada 12.aprīļa spriedumā Satversmes tiesa ir atzinusi, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 105.pantam un ir skaidrojusi: Ja likumdevējs atkārtoti iecerējis noteikt tādu pamattiesību ierobežojumu, kura satversmību jau ir vērtējusi Satversmes tiesa, tad šim ierobežojumam jābūt paša likumdevēja pienācīgi izvērtētam un pamatotam. Tomēr no apstrīdēto normu pieņemšanas procesa materiāliem Satversmes tiesa neguva apstiprinājumu tam, ka Saeima būtu pienācīgi izvērtējusi pamattiesību ierobežojuma ietekmi uz zemes īpašnieku stāvokli un pamatojusi to, ka iecerētais risinājums atbilst Satversmes tiesas judikatūrai. Satversmes tiesa secināja, ka pirms apstrīdēto normu pieņemšanas likumdevēja rīcībā nav bijis pienācīgas analīzes un pamatojuma par šajās normās ietvertā zemes īpašnieku īpašuma tiesību ierobežojuma satversmību kontekstā ar Satversmes tiesas judikatūru piespiedu nomas jautājumos. Tādējādi apstrīdētās normas nav uzskatāmas par pieņemtām pienācīgā kārtībā un veido neattaisnojumu Satversmes 105. pantā paredzēto īpašuma tiesību aizskārumu.
Divas konstitucionālo sūdzību iesniedzējas pārstāv zvērināta advokāte Dr.iur. Inese Nikuļceva.