Satversmes tiesa lemj par maksātnespējas procesa administratoriem noteikto valsts amatpersonas statusu

2015. gada 16. janvārī, papildināts 2015. gada 10. septembrī un 22.decembrī

2015. gada 21. decembrī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2015-03-01 „Par 2014. gada 25.septembra likuma "Grozījumi Maksātnespējas likumā" 2. panta un 2014. gada 30. oktobra likuma "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 106. panta pirmajam teikumam”.

Lietā Nr. 2015-03-01 ir apvienotas sešas lietas pēc 24 zvērinātu advokātu, kuri vienlaikus ir maksātnespējas procesa administratori un kuriem apstrīdētās normas paredz noteikt valsts amatpersonas statusu, konstitucionālajām sūdzībām. Konstitucionālo sūdzību iesniedzēji uzskata, ka valsts amatpersonas statusa noteikšana nesamērīgi ierobežo viņiem Satversmes 106. pantā noteiktās pamattiesības izvēlēties nodarbošanos atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai, jo zvērināta advokāta nodarbošanās nav savienojama ar valsts amatpersonas statusu. Turklāt Saeima, mainot tiesisko regulējumu, nav noteikusi saprātīgu pārejas periodu, pārkāpjot no Satversmes 1. panta izrietošo tiesiskās paļāvības principu.

Satversmes tiesa atzina apstrīdētās normas, ciktāl tās nenodrošina administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošām Satversmes 106. panta pirmajam teikumam. Satversmes tiesa spriedumā ir skaidrojusi, ka Satversmes 106. pantā garantēto tiesību brīvi izvēlēties nodarbošanos tvērumā ietilpst tiesības izvēlēties vairākas nodarbošanās un īstenot tās vienlaicīgi. Vienlaikus tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos var ierobežot, taču attiecīgajam ierobežojumam ir jāatbilst kādam no Satversmes 116. pantā noteiktajiem leģitīmajiem mērķiem un jābūt samērīgam. Apstrīdētajās normās ietvertais regulējums ir vērsts uz to, lai aizsargātu kreditoru un parādnieku tiesības un intereses maksātnespējas procesā, tātad ierobežojuma leģitīmais mērķis ir citu cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība. Taču Satversmes tiesa secināja, ka pastāv saudzējošāki līdzekļi leģitīmā mērķa sasniegšanai, piemēram, izņēmumu paredzēšana attiecībā uz tiem valsts amatpersonai noteiktajiem aizliegumiem, kas nav savienojami ar advokāta profesionālās darbības garantijām, tāpat pieteikumu iesniedzējiem radītās nelabvēlīgās sekas varētu mazināt, paredzot atšķirīgu regulējumu attiecībā uz valsts amatpersonas deklarācijas iesniegšanu. Tāpēc apstrīdētās normas neatbilst samērīguma principam.

Vairākus konstitucionālo sūdzību iesniedzējus Satversmes tiesas lietās pārstāv zvērināta advokāte Dr. iur. Inese Nikuļceva.

Satversmes tiesas spriedums

Eiropas Cilvēktiesību atzīst pamattiesību pārkāpumu lietā Elberte pret Latviju

2015. gada 13.janvāris

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā Elberte pret Latviju, pieteikuma Nr. 61243/08, atzīstot, ka Latvijas Republika ir pārkāpusi Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.pantu (privātās dzīves aizsardzība), kā arī 3. pantu (spīdzināšanas un cietsirdīgas un pazemojošas apiešanās aizliegums), pieļaujot audu izņemšanu pieteicējas mirušajam vīram bez pieteicējas piekrišanas.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa, piemērojot Konvencijas 8. pantu, konstatēja, ka Latvijas normatīvie akti laikā, kad notika audu izņemšana, (2001.gadā) bija neskaidri un pat valsts institūciju pārstāvjiem bija dažādi viedokļi par to saturu. Latvijas normatīvie akti nenoteica pieteicējai, kā arī citām personām līdzīgā situācijā (audi bez piederīgo piekrišanas tika izņemti vairākiem simtiem personu) skaidri saprotamu iespēju iebilst pret mirušā tuvinieka audu izņemšanu un tādējādi nenodrošināja adekvātu tiesisko aizsardzību pret patvaļu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa arī atzina, ka pieteicēja ir cietusi no pazemojošas apiešanās (Konvencijas 3.panta pārkāpums), jo ir atradusies ilgstošā neziņā, kādi orgāni vai audi izņemti viņas mirušajam vīram, kādā veidā tas noticis un ar kādu mērķi.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa noteica pieteicējai taisnīgu atlīdzību par viņas pamattiesību pārkāpumu 16 000 eiro.

Pieteicēju Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietā pārstāvēja zvērināta advokāte Dr. iur. Inese Nikuļceva.

Spriedums

Satversmes tiesa pieņem spriedumu par apdrošināšanas atlīdzības apmēru ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem

2014. gada 10. marts, papildināts 2014. gada 19. septembrī un 30. decembrī

Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2014-06-03 „Par Ministru kabineta 2005. gada 17. maija noteikumu Nr. 331 „Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem” 3. punkta, 5.5. apakšpunkta, 7. punkta un 10. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta trešajam teikumam un 105. pantam, kā arī Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 15. panta pirmās daļas 1.punktam”. Lietā ir apvienotas trīs lietas: viena lieta, kas ierosināta pēc SIA „Autofavorīts” konstitucionālās sūdzības, un divas lietas, kas ierosinātas pēc Augstākās tiesas Civillietu departamenta pieteikuma.

SIA „Autofavorīts” un Augstākās tiesas Civillietu departaments apstrīdēja Satversmes tiesā Ministru kabineta noteikumu normas, kas ierobežoja ceļu satiksmes negadījumā cietušajai personai izmaksājamo apdrošināšanas atlīdzību par sāpēm un garīgajām ciešanām.

Satversmes tiesa, vērtējot SIA „Autofavorīts” pieteikumā apstrīdētās Ministru kabineta noteikumu normas, atzina, ka tās neatbilst Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 15. panta pirmās daļas 1. punktam un Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam. Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētās Ministru kabineta noteikumu normas paredz īpašuma tiesību aizskārumu, tādējādi tiesai bija jāvērtē, vai aizskārums ir noteikts ar likumu, vai tas ir noteikts leģitīma mērķa labad un vai tas atbilst samērīguma principam. Tā kā Ministru kabinets ir izdevis apstrīdētās normas, pārkāpjot Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 15. panta pirmās daļas 1.punktu, kā arī Eiropas Savienības direktīvas, kas paredz daudz augstākus apdrošinātāja atbildības limitus, kā apstrīdētās normas, SIA „Autofavorīts” pamattiesību ierobežojums nav noteikts ar likumu – atzina Satversmes tiesa.

SIA „Autofavorīts” konstitucionālo sūdzību sagatavoja zvērinātu advokātu birojā „Eiropas tiesību birojs”.

Satversmes tiesas spriedums

„Delfi” informācija: 'Autofavorīts' uzvar valdību Satversmes tiesā lietā par nesamērīgi mazo morālā kaitējuma apdrošināšanas apjomu