Inese Nikuļceva

 

Inese Nikuļceva

Zvērinātu advokātu biroja „Eiropas tiesību birojs” dibinātāja ir zvērināta advokāte Inese Nikuļceva.

Inesei Nikuļcevai ir ievērojama jurista pieredze, jo īpaši konstitucionālajās, starptautiskajās tiesībās, administratīvajās un komerctiesībās, kā arī tiesību zinātņu pasniedzējas un vadītājas pieredze.

Inesei Nikuļcevai ir maģistra grāds starptautiskajās un Eiropas tiesībās (LL.M.), kas iegūts Rīgas Juridiskajā augstskolā. Pārvalda latviešu, krievu, angļu, franču, kā arī vācu valodu. Un ir daudzu publikāciju autore.



Jaunumi

Tuesday
Jul052016

Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta atzīst Viktora Jeronoviča tiesību pārkāpumu

2016. gada 5. jūlijā

Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta 2015. gada 1. jūlijā mutvārdu procesā izskatīja lietu Jeronovičs pret Latviju, pieteikuma Nr. 44898/10, savukārt spriedums pasludināts 2016. gada 5. jūlijā.

2009. gada 10. februārī Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņēma lēmumu izslēgt no izskatāmo lietu saraksta lietu Jeronovičs pret Latviju, pieteikuma Nr.547/02, jo Latvijas valdība iesniedza vienpusēju deklarāciju, atzīstot Viktoram Jeronovičam Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. pantā (spīdzināšanas aizliegums) un 6. pantā (tiesības uz taisnīgu tiesu) garantēto pamattiesību pārkāpumu kriminālprocesā un izmaksājot viņam atlīdzību par pamattiesību pārkāpumu EUR 4500.

Ņemot vērā minēto Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumu, Viktors Jeronovičs vērsās prokuratūrā, lūdzot atjaunot divus kriminālprocesus (kriminālprocesu, kura viņš tika notiesāts un izbeigto kriminālprocesu pret policijas darbiniekiem) sakarā ar jaunatklātu apstākli - Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumu. Prokuratūra attiecās atjaunot abus kriminālprocesus, norādot, ka par jaunatklātu apstākli ir uzskatāms tikai Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums, nevis Latvijas valdības vienpusēja deklarācija.

Viktors Jeronovičs 2010. gadā iesniedza sūdzību (pieteikuma Nr. 44898/10) Eiropas Cilvēktiesību tiesā, norādot, ka Latvijas Republika nav izpildījusi pienākumu novērst viņa pamattiesību pārkāpumu, kuru tā ir atzinusi ar vienpusēju deklarāciju lietā Nr.547/02 un ir pārkāpusi Konvencijas  3 un 13. pantu. Eiropas Cilvēktiesību tiesas palāta pieņēma lēmumu nododot lietu izskatīšanai Lielajā palātā, jo lieta skar nopietnus jautājumus, kas attiecas uz Konvencijas vai tās protokolu interpretāciju.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas spriedumā ir atzīts, ka Konvencijas 3.pants ietver, neskatoties uz vienpusējo deklarāciju, Latvijas Republikas tupinošos pienākumu veikt policijas darbinieku rīcības izmeklēšanu. Ja valsts varētu aprobežoties vienīgi ar kompensācijas samaksu, neizmeklējot amatpersonu rīcību un nesodot atbildīgās amatpersonas, tas padarītu Konvencijas 3.pantā ietverto vispārējo spīdzināšanas aizliegumu par neefektīvu. Tā kā Viktora Jeronoviča gadījumā šāda efektīva izmeklēšana nav notikusi, proti, prokuratūra atteicās atjaunot izbeigto kriminālprocesu pret policijas darbiniekiem, Latvija ir pārkāpusi Konvencijas 3. pantu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa noteica taisnīgu atlīdzību par Viktora Jeronoviča pamattiesību pārkāpumu EUR 4000.

Viktoru Jeronoviču Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietā pārstāvēja zvērināta advokāte Dr. iur. Inese Nikuļceva.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas sēdes videoieraksts

Spriedums

Monday
Jun202016

Satversmes tiesa ierosina vēl vienu lietu maksātnespējas jomā

2016. gada 17.jūnijs

Pēdējā gada laikā Satversmes tiesā ierosinātas daudzas lietas pēc maksātnespējas procesa administratoru pieteikumiem, turklāt šīs lietas nav vienveidīgas, kas pats par sevi liecina par likumdevēja nespēju pieņemt kvalitatīvu šīs jomas regulējumu. 2016.gada 16.jūnijā Satversmes tiesa ierosinājusi kārtējo lietu pēc piecu maksātnespējas procesa administratoru pieteikuma, šoreiz par to, ka valsts amatpersonas statusa noteikšana šiem administratoriem pārkāpj Satversmes 91. pantā noteiktās pamattiesības uz vienlīdzīgu attieksmi.

Šī lieta solās būt īpaši interesanta, jo pamattiesību uz vienlīdzīgu attieksmi aizskārumu konstitucionālās sūdzības iesniedzējiem vismaz daļēji veido pašas Satversmes tiesas nesenais spriedums lietā Nr. 2015-03-01, ar kuru par spēkā neesošām tika atzītas normas par valsts amatpersonas statusu administratoriem, tomēr vienīgi tiem administratoriem, kuri vienlaikus ir zvērināti advokāti. Tā kā šīs konstitucionālās sūdzības iesniedzēji nav advokāti, viņiem kā maksātnespējas procesa administratoriem jādarbojas valsts amatpersonas statusā, kamēr zvērināti advokāti tieši tos pašus administratora pienākumus veic bez valsts amatpersonas statusa.

Konstitucionālo sūdzību sagatavoja zvērinātu advokātu birojā „Eiropas tiesību birojs”.

Satversmes tiesas informācija

Wednesday
Jan132016

Satversmes tiesa ierosina lietu par administratora sertifikāta darbības izbeigšanu

2016. gada 13.janvāris, papildināts 16.jūnijā

Satversmes tiesas kolēģija ir ierosinājusi lietu „Par Maksātnespējas likuma 17. panta 3.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam” pēc  maksātnespējas procesa administratora Zigurda Aumeistera konstitucionālās sūdzības. Maksātnespējas likuma 17. panta 3.1 daļa paredz: ja pēdējo divu gadu laikā Maksātnespējas administrācija divas reizes ir atzinusi normatīvo aktu pārkāpumus administratora darbībā, administratora sertifikāts ir izbeidzams. Konstitucionālajā sūdzībā ir pamatots, ka šī norma, kuras piemērošanas rezultātā jebkuru divu pat vissīkāko pārkāpumu gadījumā administrators zaudē sertifikātu un iespēju turpināt darboties savā profesijā, nesamērīgi ierobežo Satversmes 106. pantā garantētās tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.

Satversmes tiesa izskatīs lietu rakstveida procesā 2016. gada 1.novembrī. 

Konstitucionālās sūdzības iesniedzēju Satversmes tiesas lietā pārstāv ZAB „Eiropas tiesību birojs” zvērināta advokāte Dr.iur. Inese Nikuļceva.

Satversmes tiesas informācija

Friday
Dec252015

Administratīvā rajona tiesa liek atjaunot dzimtas uzvārdu Rekke

2015. gada 23. decembris

U.R. dzimšanas apliecībā dzimtas uzvārds Rekke ir ierakstīts, dubultot līdzskani k. Arī U.R. mātei, tēvam, brālim un citiem radiniekiem pasēs ir norādīts uzvārds ar līdzskaņa k dubultojumu. Tomēr 1998. gadā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde izdeva U.R. pasi, kurā uzvārda rakstība tika sagrozīta, “pazaudējot” vienu k un rakstot uzvārdu kā Reke atbilstoši pareizrakstības noteikumam, ka līdzskani k nedubulto. U.R. ilgstoši centās atjaunot sava uzvārda oriģinālo rakstību, tomēr vienmēr saņēma Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes atteikumu.

2015. gada 23. decembra spriedumā Administratīvā rajona tiesa ir atzinusi, ka U.R. tiesības uz dzimtas uzvārdu Rekke (ar diviem k) ir personas privātās dzīves sastāvdaļa, ko aizsargā Satversmes 96. pants un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pants. Lai gan tiesa uzskatīja, ka U.R. pamattiesības valsts ir ierobežojusi ar leģitīmu mērķi, proti, aizsargāt latviešu valodu, tomēr šāds ierobežojums nav sociāli nepieciešams un nav samērīgs. Spriedumā ir skaidrots, ka dzimtas uzvārds nodrošina pieteicēja identitāti un saikni ar savu dzimtu, savukārt uzvārds Rekke ar līdzskaņa k dubultojumu šobrīd Iedzīvotāju reģistrā ir reģistrēts vairākām personām un nav pamata uzskatīt, ka tā lietošana būtu negatīvi ietekmējusi latviešu valodu. Tiesa uzlika par pienākumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei U.R. uzvārdu Iedzīvotāju reģistrā norādīt kā Rekke, izdot atbilstošu pasi un atlīdzināt morālo kaitējumu EUR 1500 apmērā.

Spriedumu vēl var pārsūdzēt apelācijas kārtībā.

Pieteikuma iesniedzēju pārstāvēja „Eiropas tiesību biroja” zvērināta advokāte Dr.iur. Inese Nikuļceva.