Inese Nikuļceva

 

Inese Nikuļceva

Zvērinātu advokātu biroja „Eiropas tiesību birojs” dibinātāja ir zvērināta advokāte Inese Nikuļceva.

Inesei Nikuļcevai ir ievērojama jurista pieredze, jo īpaši konstitucionālajās, starptautiskajās tiesībās, administratīvajās un komerctiesībās, kā arī tiesību zinātņu pasniedzējas un vadītājas pieredze.

Inesei Nikuļcevai ir maģistra grāds starptautiskajās un Eiropas tiesībās (LL.M.), kas iegūts Rīgas Juridiskajā augstskolā. Pārvalda latviešu, krievu, angļu, franču, kā arī vācu valodu. Un ir daudzu publikāciju autore.



Jaunumi

Friday
Nov102017

Tiesa uzdod Tukuma novada domei izmaksāt pabalstus

2017. gada 1. novembris

2012. un 2013. gadā Tukuma novada dome izmaksāja vienreizēju dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu vairākām personām 50% apmērā, uzskatot, ka atlikušā pabalsta daļa ir izmaksājama vienīgi pēc valsts līdzfinansējuma saņemšanas. Tā kā valsts līdzfinansējums ilgstoši saņemts netika un pabalsta atlikušo daļu Tukuma novada dome gadiem neizmaksāja, 2015. gadā septiņas personas vērsās administratīvajā tiesā, lūdzot uzdot Tukuma novada domei izmaksāt pabalsta atlikušo daļu.

2016. gada 30.jūnija spriedumā Administratīvā rajona tiesa skaidroja, ka budžeta līdzekļu piešķiršana ir valsts pārvaldes iekšējs jautājums, kas nedrīkst skart privātpersonu tiesības un tiesiskās intereses. Izlemjot jautājumu par pieteicēju tiesībām uz pabalstu, pašvaldība nevar atsaukties uz to, ka tā nav saņēmusi valsts līdzfinansējumu un aizbildināties ar finansējuma trūkumu; pretējā gadījumā pašvaldība pārkāpj tiesiskuma principu. Tiesa uzlika par pienākumu Tukuma novada domei izmaksāt dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta atlikušo daļu un rakstveidā atvainoties pieteicējiem.

Spriedumu apelācijas kārtībā pārsūdzēja Tukuma novada dome, tomēr Administratīvā apgabaltiesa 2017.gada 1.novembra spriedumā saturiski ir pievienojusies pirmās instances tiesas izvērtējumam. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu vēl var pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Šī lieta ir interesanta arī no juridiskā viedokļa. Proti, līdzīgā lietā Nr.A420264614 Administratīvā rajona tiesa uzskatīja, ka lieta ir skatāma kā pieteikums par administratīvā akta izpildi (lai gan pieteikums bija iesniegts par labvēlīga administratīvā akta izdošanu). Šajā lietā Administratīvā rajona tiesa uzskatīja, ka lieta ir skatāma kā pieteikums par publisko tiesību līguma izpildi, bet apgabaltiesa – ka lieta ir skatāma kā pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Lai gan pieteicējiem galvenais ir pozitīvs iznākums, tomēr tik pretrunīgi administratīvo tiesu viedokļi par lietas juridisko novērtējumu neļauj prognozēt tiesu rīcību līdzīgās lietās un neveicina pārliecību par tiesu nolēmumu kvalitāti.

Administratīvās rajona tiesas spriedums

Administratīvās apgabaltiesas spriedums

Friday
Jun022017

Izdoti Satversmes III. un IV. nodaļas komentāri, zvērināta advokāte Inese Nikuļceva ir viena no līdzautorēm

2017.gada 1.jūnijs

Izdota jau ceturtā Latvijas Republikas Satversmes komentāru grāmata, kas sniedz zinātnisku skaidrojumu par Satversmes III.nodaļu “Valsts prezidents” un IV. nodaļu “Ministru kabinets”.  Zinātniskā projekta vadītājs ir profesors, Dr.iur. Ringolds Balodis, Satversmes normas komentējuši 36 autori, bet izdevējs ir „Latvijas Vēstnesis”.

"Eiropas tiesību biroja" zvērināta advokāte Dr.iur. Inese Nikuļceva ir Satversmes 61.panta autore.

Skaisti Satversmes komentāru ceturtā sējuma atvēršanas svētki notika 2017.gada 31.maijā Rīgas pilī.

“Latvijas Vēstneša” informācija

Grāmatas atklāšanas svētku foto galerija (Valsts prezidenta kanceleja)

Friday
May262017

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņem spriedumu lietā Klēģere pret Latviju

2017. gada 25.maijs, papildināts 2017. gada 8. jūnijā

2017. gada 8. jūnijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņēmusi spriedumu lietā Klēģere pret Latviju, pieteikuma Nr. 35916/14 un vēl piecās lietās pret Latviju par tiesas procesa ilgumu (apvienotās lietas nosaukums Silkāne and Others v. Latvia).

Pieteikuma iesniedzēja vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā 2014. gadā, norādot uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta (tiesības uz taisnīgu tiesu) un 13. panta (tiesības uz efektīvu aizsardzības nodrošinājumu) pārkāpumu, Latvijas tiesām skatot prasību pret ārstniecības iestādi par zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzinājumu saistībā ar nekvalitatīvi veiktu ķirurģisku operāciju un nosakot atbilstošu atlīdzinājumu. Diemžēl Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir pieņēmusi un skatīja sūdzību tikai daļā par civilprocesa ilgumu, kas konkrētā gadījumā bez objektīva attaisnojuma aizņēma kopumā sešus gadus. Galvenais iemesls, kāpēc lietas izskatīšana ieilga, bija tiesu noslodze ar citām lietām.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzina, ka Latvija ir pārkāpusi Konvencijas 6. pantu (tiesības uz taisnīgu tiesu), nenodrošinot lietas izskatīšanu tiesā saprātīgos termiņos un noteica taisnīgu atlīdzību par pamattiesību pārkāpumu.

Pieteicēju Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietā pārstāvēja zvērināta advokāte Dr. iur. Inese Nikuļceva.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums

Monday
Jan092017

Administratīvā rajona tiesa pieņem spriedumu lietā par pilsonību

2017. gada 9.janvāris, papildināts 2017.gada 13.martā

Administratīvā rajona tiesa ir apmierinājusi pieteicējas T.G. pieteikumu par reģistrāciju Latvijas Republikas pilsonībā. „Padomju laikos” pieteicējas ģimene kā ebreji saņēma izbraukšanas atļaujas un izbrauca no PSRS uz Izraēlu. Pieteicēja ir Latvijas pilsoņu pēcnācēja, viņas vecāki, brālis un māsa ir Latvijas pilsoņi, tomēr pieteicējai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde atteica reģistrāciju Latvijas pilsonībā.

Atbilstoši Pilsonības likuma 8.1 panta pirmajai daļai Latvijas pilsoņu pēcnācēji var reģistrēties Latvijas pilsonībā, ja laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam tie ir atstājuši Latviju, glābdamies no PSRS okupācijas režīma. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes atteica reģistrāciju Latvijas pilsonībā, pamatojoties uz to, ka pieteicēja 1971.gadā, pirms izbraukšanas uz Izraēlu dažus mēnešus dzīvoja Taškentā (Uzbekijā). Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde uzskata, ka pieteicēja nav izceļojusi no Latvijas uz Izraēlu, glābdamās no PSRS okupācijas režīma, bet ir izceļojusi uz Uzbekiju, kur „nepastāvēja PSRS okupācijas režīms”.

Administratīvā rajona tiesa spriedumā atzina, ka pieteicējas dzīvesvietai laikā no 1968. līdz 1971.gadam nav izšķirošas nozīmes. Spriedumā teikts: “Tiesa uzskata, ka iestāde izskatāmajā gadījumā pārlieku formāli vērtējusi tikai pieteicējas izbraukšanas apstākļus, nevis visu situāciju kopumā. Tiesa secina, ka pieteicēja atstājuši Latviju, glābdamies no PSRS okupācijas režīma, un minētā iemesla dēļ līdz 1990.gada 4.maijam nav atgriezusies Latvijā uz pastāvīgu dzīvi. Līdz ar to T.G. atbilst nosacījumiem, lai pieteicēju reģistrētu par Latvijas pilsoni saskaņā ar Pilsonības likuma 8.1 panta pirmo daļu."

Pieteikuma iesniedzēju pārstāv „Eiropas tiesību biroja” zvērināta advokāte Dr.iur. Inese Nikuļceva.

Administratīvās rajona tiesas spriedums

Raksts "Latvijas avīzē"