Inese Nikuļceva

 

Inese Nikuļceva

Zvērinātu advokātu biroja „Eiropas tiesību birojs” dibinātāja ir zvērināta advokāte Inese Nikuļceva.

Inesei Nikuļcevai ir ievērojama jurista pieredze, jo īpaši konstitucionālajās, starptautiskajās tiesībās, administratīvajās un komerctiesībās, kā arī tiesību zinātņu pasniedzējas un vadītājas pieredze.

Inesei Nikuļcevai ir maģistra grāds starptautiskajās un Eiropas tiesībās (LL.M.), kas iegūts Rīgas Juridiskajā augstskolā. Pārvalda latviešu, krievu, angļu, franču, kā arī vācu valodu. Un ir daudzu publikāciju autore.



Jaunumi

Friday
Nov092018

Izcīna dzimtas uzvārdu Rekke

2015. gada 23. decembris, papildināts 2017.gada 19.janvārī un 2018. gada 9.novembrī

U.R. dzimšanas apliecībā dzimtas uzvārds Rekke tika ierakstīts, dubultot līdzskani k. Arī U.R. mātei, tēvam, brālim un citiem radiniekiem pasēs ir norādīts uzvārds ar līdzskaņa k dubultojumu. Tomēr 1998. gadā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde izdeva U.R. pasi, kurā uzvārda rakstība tika sagrozīta, “pazaudējot” vienu k un rakstot uzvārdu kā Reke atbilstoši pareizrakstības noteikumam, ka līdzskani k nedubulto. U.R. ilgstoši centās atjaunot sava uzvārda oriģinālo rakstību, tomēr vienmēr saņēma Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes atteikumu.

2015. gada 23. decembra spriedumā Administratīvā rajona tiesa atzina, ka U.R. tiesības uz dzimtas uzvārdu Rekke (ar diviem k) ir personas privātās dzīves sastāvdaļa, ko aizsargā Satversmes 96. pants un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvencijas 8. pants. Lai gan tiesa uzskatīja, ka U.R. pamattiesības valsts ir ierobežojusi ar leģitīmu mērķi, proti, aizsargāt latviešu valodu, tomēr šāds ierobežojums nav sociāli nepieciešams un nav samērīgs. Spriedumā ir skaidrots, ka dzimtas uzvārds nodrošina pieteicēja identitāti un saikni ar savu dzimtu, savukārt uzvārds Rekke ar līdzskaņa k dubultojumu šobrīd Iedzīvotāju reģistrā ir reģistrēts vairākām personām un nav pamata uzskatīt, ka tā lietošana būtu negatīvi ietekmējusi latviešu valodu. Tiesa uzlika par pienākumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei U.R. uzvārdu Iedzīvotāju reģistrā norādīt kā Rekke.

Spriedumu apelācijas kārtībā pārsūdzēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, tomēr Administratīvā apgabaltiesa 2017. gada 18.janvāra spriedumā ir pievienojusies pirmās instances tiesas izvērtējumam, vienlaikus noraidot U.R. prasījumu par morālā kaitējuma atlīdzību. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu kasācijas kārtībā pārsūdzēja gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, gan daļā par morālā kaitējuma neatlīdzināšanu – pieteicējs.

Vēl pirms lietas izskatīšanas Augstākajā tiesā Ministru kabinets grozīja noteikumus par personvārdu rakstību, pieļaujot lietot līdzskaņu dubultojumu, ja attiecīgo uzvārdu lieto citi šīs personas dzimtas vai ģimenes locekļi. Pamatojoties uz jauno regulējumu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, negaidot galīgo nolēmumu administratīvajā lietā, 2018. gada martā izdeva U.R. pasi, kurā uzvārds rakstīts, dubultojot līdzskani “k”. Augstākā tiesa skatīja lietu kopsēdē, visu astoņu Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnešu sastāvā. Ar 2018. gada 9. novembra spriedumu Administratīvās apgabaltiesas spriedums ir atstāts negrozīts. Jautājums par uzvārda rakstību Augstākajai tiesai vairs nebija jāskata, savukārt attiecībā uz morālā kaitējuma atlīdzināšanu Augstākā tiesa uzskatīja, ka pieteicējs jau guvis gandarījumu, jo Ministru kabinets ir grozījis noteikumus un U.R. ir saņēmis pasi ar nesagrozītu dzimtas uzvārdu.

Pieteikuma iesniedzēju pārstāvēja „Eiropas tiesību biroja” zvērināta advokāte Dr.iur. Inese Nikuļceva.

Raksts "Latvijas avīzē" "Cīnās par iespēju uzvārdā rakstīt divus "k""

Administratīvās apgabaltiesas spriedums

Augstākās tiesas spriedums

Thursday
Mar082018

Satversmes tiesa atzīst normas par zemes piespiedu nomas apmēru par neatbilstošām Satversmei

2018.gada 7.marts, papildināts 2018.gada 12.aprīlī

2018. gada 12.aprīlī Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. 2017‑17‑01 “Par 2017. gada 1. jūnija likuma “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” 1. panta un 2017. gada 22. jūnija likuma “Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam”, kas tika izskatīta mutvārdu procesā.

Satversmes tiesa jau 2009.gada 15.aprīlī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2008-36-01, atzīstot ka Satversmes 105.pantam (tiesības uz īpašumu) neatbilst likuma norma par piespiedu nomas (ja zeme zem daudzdzīvokļu ēkas pieder citai personai) apmēru līdz 5% no zemes kadastrālās vērtības, un norādot, ka šāds apmērs nepilda nomas līgumam  raksturīgo atlīdzības funkciju. Pēc Satversmes tiesas sprieduma likumos tika veikti grozījumi, paredzot piespiedu nomas apmēru, ja par to nav panākta vienošanās, 6% apmērā no zemes kadastrālās vērtības un nosakot dzīvokļa īpašniekam pienākumu kompensēt zemes īpašniekam nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu.

Tomēr Saeima 2017.gada jūnijā pieņēma likuma grozījumus, nosakot zemes gabala piespiedu nomas maksu gadījumos, ja par to nav iespējams vienoties, līdz 5% no zemes kadastrālās vērtības 2018.gadā, līdz  4% 2019.gadā un līdz 3%  2020.gadā. Konstitucionālajās sūdzībās ir norādīts, ka minētie likuma grozījumi ietver nesamērīgu īpašuma tiesību ierobežojumu un ir pretrunā Satversmes 105.pantam, kā arī pārkāpj tiesisko paļāvību uz Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2008-36-01 izpildi.

2018.gada 12.aprīļa spriedumā Satversmes tiesa ir atzinusi, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 105.pantam un ir skaidrojusi: Ja likumdevējs atkārtoti iecerējis noteikt tādu pamattiesību ierobežojumu, kura satversmību jau ir vērtējusi Satversmes tiesa, tad šim ierobežojumam jābūt paša likumdevēja pienācīgi izvērtētam un pamatotam. Tomēr no apstrīdēto normu pieņemšanas procesa materiāliem Satversmes tiesa neguva apstiprinājumu tam, ka Saeima būtu pienācīgi izvērtējusi pamattiesību ierobežojuma ietekmi uz zemes īpašnieku stāvokli un pamatojusi to, ka iecerētais risinājums atbilst Satversmes tiesas judikatūrai. Satversmes tiesa secināja, ka pirms apstrīdēto normu pieņemšanas likumdevēja rīcībā nav bijis pienācīgas analīzes un pamatojuma par šajās normās ietvertā zemes īpašnieku īpašuma tiesību ierobežojuma satversmību kontekstā ar Satversmes tiesas judikatūru piespiedu nomas jautājumos. Tādējādi apstrīdētās normas nav uzskatāmas par pieņemtām pienācīgā kārtībā un veido neattaisnojumu Satversmes 105. pantā paredzēto īpašuma tiesību aizskārumu.

Divas konstitucionālo sūdzību iesniedzējas pārstāv zvērināta advokāte Dr.iur. Inese Nikuļceva.

Satversmes tiesas spriedums

LTV sižets

Friday
Nov102017

Tiesa uzdod Tukuma novada domei izmaksāt pabalstus

2017. gada 1. novembris. Tukuma novada dome izmaksāja vienreizēju dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu vairākām personām 50% apmērā, uzskatot, ka atlikušā pabalsta daļa ir izmaksājama vienīgi pēc valsts līdzfinansējuma saņemšanas. Tomēr valsts līdzfinansējuma ilgstoši saņemts netika, tāpēc septiņas personas vērsās administratīvajā tiesā, lūdzot uzdot Tukuma novada domei izmaksāt pabalsta atlikušo daļu. Administratīvā apgabaltiesa 2017. gada 1.novembra spriedumā, līdzīgi kā iepriekš Administratīvā rajona tiesa uzlika par pienākumu Tukuma novada domei izmaksāt dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta atlikušo daļu.

Click to read more ...