Inese Nikuļceva

 

Inese Nikuļceva

Zvērinātu advokātu biroja „Eiropas tiesību birojs” dibinātāja ir zvērināta advokāte Inese Nikuļceva.

Inesei Nikuļcevai ir ievērojama jurista pieredze, jo īpaši konstitucionālajās, starptautiskajās tiesībās, administratīvajās un komerctiesībās, kā arī tiesību zinātņu pasniedzējas un vadītājas pieredze.

Inesei Nikuļcevai ir maģistra grāds starptautiskajās un Eiropas tiesībās (LL.M.), kas iegūts Rīgas Juridiskajā augstskolā. Pārvalda latviešu, krievu, angļu, franču, kā arī vācu valodu. Un ir daudzu publikāciju autore.



Jaunumi

Friday
May262017

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņems spriedumu lietā Klēģere pret Latviju

2017. gada 25.maijs

2017. gada 8. jūnijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņems spriedumu lietā Klēģere pret Latviju, pieteikuma Nr. 35916/14. Pieteikuma iesniedzēja vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā 2014. gadā, norādot uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta (tiesības uz taisnīgu tiesu) un 13. panta (tiesības uz efektīvu aizsardzības nodrošinājumu) pārkāpumu, Latvijas tiesām skatot prasību pret ārstniecības iestādi par zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzinājumu saistībā ar nekvalitatīvi veiktu ķirurģisku operāciju un nosakot atbilstošu atlīdzinājumu.

Diemžēl Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir pieņēmusi un skatīs sūdzību tikai daļā par civilprocesa ilgumu, kas konkrētā gadījumā bez objektīva attaisnojuma aizņēma kopumā sešus gadus. Galvenais iemesls, kāpēc lietas izskatīšana ieilga, bija tiesu noslodze ar citām lietām.

Pieteicēju Eiropas Cilvēktiesību tiesā pārstāv zvērināta advokāte Dr. iur. Inese Nikuļceva.

Monday
Jan092017

Administratīvā rajona tiesa pieņem spriedumu lietā par pilsonību

2017. gada 9.janvāris, papildināts 2017.gada 13.martā

Administratīvā rajona tiesa ir apmierinājusi pieteicējas T.G. pieteikumu par reģistrāciju Latvijas Republikas pilsonībā. „Padomju laikos” pieteicējas ģimene kā ebreji saņēma izbraukšanas atļaujas un izbrauca no PSRS uz Izraēlu. Pieteicēja ir Latvijas pilsoņu pēcnācēja, viņas vecāki, brālis un māsa ir Latvijas pilsoņi, tomēr pieteicējai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde atteica reģistrāciju Latvijas pilsonībā.

Atbilstoši Pilsonības likuma 8.1 panta pirmajai daļai Latvijas pilsoņu pēcnācēji var reģistrēties Latvijas pilsonībā, ja laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam tie ir atstājuši Latviju, glābdamies no PSRS okupācijas režīma. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes atteica reģistrāciju Latvijas pilsonībā, pamatojoties uz to, ka pieteicēja 1971.gadā, pirms izbraukšanas uz Izraēlu dažus mēnešus dzīvoja Taškentā (Uzbekijā). Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde uzskata, ka pieteicēja nav izceļojusi no Latvijas uz Izraēlu, glābdamās no PSRS okupācijas režīma, bet ir izceļojusi uz Uzbekiju, kur „nepastāvēja PSRS okupācijas režīms”.

Administratīvā rajona tiesa spriedumā atzina, ka pieteicējas dzīvesvietai laikā no 1968. līdz 1971.gadam nav izšķirošas nozīmes. Spriedumā teikts: “Tiesa uzskata, ka iestāde izskatāmajā gadījumā pārlieku formāli vērtējusi tikai pieteicējas izbraukšanas apstākļus, nevis visu situāciju kopumā. Tiesa secina, ka pieteicēja atstājuši Latviju, glābdamies no PSRS okupācijas režīma, un minētā iemesla dēļ līdz 1990.gada 4.maijam nav atgriezusies Latvijā uz pastāvīgu dzīvi. Līdz ar to T.G. atbilst nosacījumiem, lai pieteicēju reģistrētu par Latvijas pilsoni saskaņā ar Pilsonības likuma 8.1 panta pirmo daļu."

Pieteikuma iesniedzēju pārstāv „Eiropas tiesību biroja” zvērināta advokāte Dr.iur. Inese Nikuļceva.

Administratīvās rajona tiesas spriedums

Raksts "Latvijas avīzē"

Sunday
Nov272016

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņem spriedumu lietā Vaščenkovs pret Latviju

2016. gada 15.decembrī

Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2016. gada 15. decembrī pieņēma spriedumu lietā Vaščenkovs pret Latviju, pieteikuma Nr. 30795/12. Pieteikuma iesniedzējs vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā 2012. gadā, norādot uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 5. panta (tiesības uz brīvību un drošību) pārkāpumu, piemērojot viņam drošības līdzekli - apcietinājums. Pieteikuma iesniedzējs sūdzībā Eiropas Cilvēktiesību tiesai ir norādīja, ka apcietinājums viņam piemērots, neizvērtējot, vai pastāv pamatotas aizdomas, ka viņš ir izdarījis noziedzīgus nodarījumus.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņēma spriedumu vienbalsīgi. Visupirms tiesa, neskatoties uz Latvijas valdības iebildumiem, nolēma, ka lietu var turpināt pieteikuma iesniedzēja vecmāmiņa Nadežda Zīmele, jo pieteikuma iesniedzējs ir miris. Eiropas Cilvēktiesību tiesa spriedumā atzina, ka pieteikuma iesniedzējam apcietinājums tika piemērots, veicot izvērtējumu tikai attiecībā uz vienu no diviem noziedzīgajiem nodarījumiem, kuros viņš bija apsūdzēts, tādējādi Latvija ir pārkāpusi Konvencijas 5. panta trešo daļu. Eiropas Cilvēktiesību tiesa noteica taisnīgu atlīdzību par Maksima Vaščenkova pamattiesību pārkāpumu 3 000 eiro.

Pieteikuma iesniedzēju Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietā pārstāvēja zvērināta advokāte Dr. iur. Inese Nikuļceva.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums

Tuesday
Jul052016

Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta atzīst Viktora Jeronoviča tiesību pārkāpumu

2016. gada 5. jūlijā

Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta 2015. gada 1. jūlijā mutvārdu procesā izskatīja lietu Jeronovičs pret Latviju, pieteikuma Nr. 44898/10, savukārt spriedums pasludināts 2016. gada 5. jūlijā.

2009. gada 10. februārī Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņēma lēmumu izslēgt no izskatāmo lietu saraksta lietu Jeronovičs pret Latviju, pieteikuma Nr.547/02, jo Latvijas valdība iesniedza vienpusēju deklarāciju, atzīstot Viktoram Jeronovičam Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. pantā (spīdzināšanas aizliegums) un 6. pantā (tiesības uz taisnīgu tiesu) garantēto pamattiesību pārkāpumu kriminālprocesā un izmaksājot viņam atlīdzību par pamattiesību pārkāpumu EUR 4500.

Ņemot vērā minēto Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumu, Viktors Jeronovičs vērsās prokuratūrā, lūdzot atjaunot divus kriminālprocesus (kriminālprocesu, kura viņš tika notiesāts un izbeigto kriminālprocesu pret policijas darbiniekiem) sakarā ar jaunatklātu apstākli - Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumu. Prokuratūra attiecās atjaunot abus kriminālprocesus, norādot, ka par jaunatklātu apstākli ir uzskatāms tikai Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums, nevis Latvijas valdības vienpusēja deklarācija.

Viktors Jeronovičs 2010. gadā iesniedza sūdzību (pieteikuma Nr. 44898/10) Eiropas Cilvēktiesību tiesā, norādot, ka Latvijas Republika nav izpildījusi pienākumu novērst viņa pamattiesību pārkāpumu, kuru tā ir atzinusi ar vienpusēju deklarāciju lietā Nr.547/02 un ir pārkāpusi Konvencijas  3 un 13. pantu. Eiropas Cilvēktiesību tiesas palāta pieņēma lēmumu nododot lietu izskatīšanai Lielajā palātā, jo lieta skar nopietnus jautājumus, kas attiecas uz Konvencijas vai tās protokolu interpretāciju.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas spriedumā ir atzīts, ka Konvencijas 3.pants ietver, neskatoties uz vienpusējo deklarāciju, Latvijas Republikas tupinošos pienākumu veikt policijas darbinieku rīcības izmeklēšanu. Ja valsts varētu aprobežoties vienīgi ar kompensācijas samaksu, neizmeklējot amatpersonu rīcību un nesodot atbildīgās amatpersonas, tas padarītu Konvencijas 3.pantā ietverto vispārējo spīdzināšanas aizliegumu par neefektīvu. Tā kā Viktora Jeronoviča gadījumā šāda efektīva izmeklēšana nav notikusi, proti, prokuratūra atteicās atjaunot izbeigto kriminālprocesu pret policijas darbiniekiem, Latvija ir pārkāpusi Konvencijas 3. pantu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa noteica taisnīgu atlīdzību par Viktora Jeronoviča pamattiesību pārkāpumu EUR 4000.

Viktoru Jeronoviču Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietā pārstāvēja zvērināta advokāte Dr. iur. Inese Nikuļceva.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas sēdes videoieraksts

Spriedums