Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņem spriedumu lietā Dmitrijevs pret Latviju

2014. gada 1.decembris, papildināts 16. decembrī

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā Dmitrijevs pret Latviju, pieteikuma Nr. 49037/09. Pieteikuma iesniedzējs vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā 2009. gadā, norādot uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. panta (spīdzināšanas un cietsirdīgas un pazemojošas apiešanās aizliegums) un 13. panta (tiesības uz efektīvu aizsardzības nodrošinājumu) pārkāpumu, Latvijas tiesām atsakoties izskatīt lietu par atlīdzības noteikšanu saistībā ar brīvības atņemšanas vietas nelikumīgu rīcību (nepareiza soda izciešanas režīma noteikšanu).

Eiropas Cilvēktiesību tiesa norādīja, ka vēršanās prokuratūrā konkrētā gadījumā nav efektīvs tiesību aizsardzības līdzeklis (pretēji tam, kā apgalvoja Latvijas valdība), un atzina, ka Latvijas Republika ir pārkāpusi pieteikuma iesniedzējam Konvencijas 13. pantā garantētās tiesības uz efektīvu aizsardzības nodrošinājumu.

Pieteikuma iesniedzēju Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietā pārstāvēja zvērināta advokāte Dr. iur. Inese Nikuļceva.

Spriedums

Click to read more ...

Publicēta elektroniskā grāmata

2014. gada 11. jūlijs

Publicēta Dr. iur. Ineses Nikuļcevas elektroniskā grāmata „Tautas nobalsošana un vēlētāju likumdošanas iniciatīva”. Grāmatā analizēti tiešās demokrātijas institūti Latvijā un Eiropas valstīs, tos salīdzinot un izdarot secinājumus par tiešās demokrātijas institūtu tiesiskā regulējuma nepilnībām Latvijā. Atsevišķi analizēts katrs Latvijas tiešās demokrātijas institūts, kas ietverts Satversmē: fakultatīvā veto tautas nobalsošana; obligātā konstitucionālā tautas nobalsošana; tautas nobalsošana par dalību Eiropas Savienībā un par būtiskām izmaiņām šīs dalības nosacījumos; vēlētāju likumdošanas iniciatīva un automātiskā tautas nobalsošana, tautas nobalsošana par Saeimas atsaukšanu un atlaišanu. Grāmatas pamatā ir Ineses Nikuļcevas promocijas darbs.

BookRix informācija

Satversmes tiesa lemj vairākās lietās par tautas nobalsošanu

2013. gada 19. decembris, papildināts 2014. gada 12. februārī

2013. gada 19. decembrī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2013-06-01 „Par likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. panta piektās daļas 2. punkta un 23.¹ panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam”. Lieta tika ierosināta pēc Augstākās tiesas Senāta pieteikuma, kurš norādīja, ka varas dalīšanas principam neatbilstot likumā paredzētā Augstākās tiesas Senāta kompetence pārbaudīt Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par atteikšanos reģistrēt vēlētāju iesniegtu likumprojektu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas kompetence pieņemt šādu lēmumu.

Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētās normas atbilst no Satversmes 1. panta izrietošajam varas dalīšanas principam, vienlaikus norādot, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāreģistrē ikviens vēlētāju iesniegts likumprojekts, izņemot gadījumus, kad tas acīmredzami nav pilnībā izstrādāts pēc satura. Jau iepriekš Satversmes tiesa ir norādījusi, ka likumprojektu nevar uzskatīt par pilnīgi izstrādātu pēc satura, ja tas: 1) paredz izlemt tādus jautājumus, kuri vispār ar likumu nav regulējami; 2) tā pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā ar Satversmē ietvertajām normām, principiem un vērtībām; 3) tā pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām.

Satversmes tiesas spriedums

Savukārt 2014. gada 12. februārī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2013-05-01 „Par likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 22. panta pirmās daļas (2012. gada 8. novembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā 2015. gada 1. janvārī) un pārejas noteikumu 4. un 5. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 2. pantam”. Lieta tika ierosināta pēc divdesmit 11. Saeimas deputātu pieteikuma, kuri uzskata, ka apstrīdētās normas nepamatoti paaugstinot balsstiesīgo pilsoņu parakstu slieksni un aizskarot pilsoņu kopuma tiesības tieši ņemt dalību demokrātiskā likumdošanas procesā.

Satversmes tiesa atzina apstrīdētās normas par atbilstošām Satversmes 1. un 2. pantam. Satversmes tiesa atzina, ka pastāvēja pamatoti iemesli apstrīdētā regulējuma pieņemšanai un ka apstrīdētās normas nodrošina vēlētāju likumdošanas iniciatīvas tiesību efektīvu īstenošanu, tomēr vienlaikus norādīja, ka Saeimai ir pienākums periodiski apsvērt, vai tiesiskais regulējums nebūtu pilnveidojams.

Satversmes tiesas spriedums

Abās lietās „Eiropas tiesību biroja” zvērināta advokāte Dr. iur. Inese Nikuļceva sniedza viedokli lietā kā pieaicinātā persona.