2015. gada 23. decembris, papildināts 2017.gada 19.janvārī un 2018. gada 9.novembrī
U.R. dzimšanas apliecībā dzimtas uzvārds Rekke tika ierakstīts, dubultot līdzskani k. Arī U.R. mātei, tēvam, brālim un citiem radiniekiem pasēs ir norādīts uzvārds ar līdzskaņa k dubultojumu. Tomēr 1998. gadā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde izdeva U.R. pasi, kurā uzvārda rakstība tika sagrozīta, “pazaudējot” vienu k un rakstot uzvārdu kā Reke atbilstoši pareizrakstības noteikumam, ka līdzskani k nedubulto. U.R. ilgstoši centās atjaunot sava uzvārda oriģinālo rakstību, tomēr vienmēr saņēma Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes atteikumu.
2015. gada 23. decembra spriedumā Administratīvā rajona tiesa atzina, ka U.R. tiesības uz dzimtas uzvārdu Rekke (ar diviem k) ir personas privātās dzīves sastāvdaļa, ko aizsargā Satversmes 96. pants un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvencijas 8. pants. Lai gan tiesa uzskatīja, ka U.R. pamattiesības valsts ir ierobežojusi ar leģitīmu mērķi, proti, aizsargāt latviešu valodu, tomēr šāds ierobežojums nav sociāli nepieciešams un nav samērīgs. Spriedumā ir skaidrots, ka dzimtas uzvārds nodrošina pieteicēja identitāti un saikni ar savu dzimtu, savukārt uzvārds Rekke ar līdzskaņa k dubultojumu šobrīd Iedzīvotāju reģistrā ir reģistrēts vairākām personām un nav pamata uzskatīt, ka tā lietošana būtu negatīvi ietekmējusi latviešu valodu. Tiesa uzlika par pienākumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei U.R. uzvārdu Iedzīvotāju reģistrā norādīt kā Rekke.
Spriedumu apelācijas kārtībā pārsūdzēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, tomēr Administratīvā apgabaltiesa 2017. gada 18.janvāra spriedumā ir pievienojusies pirmās instances tiesas izvērtējumam, vienlaikus noraidot U.R. prasījumu par morālā kaitējuma atlīdzību. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu kasācijas kārtībā pārsūdzēja gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, gan daļā par morālā kaitējuma neatlīdzināšanu – pieteicējs.
Vēl pirms lietas izskatīšanas Augstākajā tiesā Ministru kabinets grozīja noteikumus par personvārdu rakstību, pieļaujot lietot līdzskaņu dubultojumu, ja attiecīgo uzvārdu lieto citi šīs personas dzimtas vai ģimenes locekļi. Pamatojoties uz jauno regulējumu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, negaidot galīgo nolēmumu administratīvajā lietā, 2018. gada martā izdeva U.R. pasi, kurā uzvārds rakstīts, dubultojot līdzskani “k”. Augstākā tiesa skatīja lietu kopsēdē, visu astoņu Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnešu sastāvā. Ar 2018. gada 9. novembra spriedumu Administratīvās apgabaltiesas spriedums ir atstāts negrozīts. Jautājums par uzvārda rakstību Augstākajai tiesai vairs nebija jāskata, savukārt attiecībā uz morālā kaitējuma atlīdzināšanu Augstākā tiesa uzskatīja, ka pieteicējs jau guvis gandarījumu, jo Ministru kabinets ir grozījis noteikumus un U.R. ir saņēmis pasi ar nesagrozītu dzimtas uzvārdu.
Pieteikuma iesniedzēju pārstāvēja „Eiropas tiesību biroja” zvērināta advokāte Dr.iur. Inese Nikuļceva.
Raksts "Latvijas avīzē" "Atgūst divus "k" uzvārdā. Uģis Rekke cīnījās septiņus gadus"
Administratīvās apgabaltiesas spriedums
Augstākās tiesas spriedums
