Satversmes tiesa uzdod jautājumu Eiropas Savienības tiesai

2022.gada 9.decembris

Satversmes tiesa 2022. gada 8. decembrī lietā Nr. 2022-01-01 “Par Kriminālprocesa likuma 627. panta ceturtās un piektās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”, kurā apvienotas četras lietas pēc vairāku personu konstitucionālajam sūdzībām, pieņēma lēmumu uzdot jautājumu Eiropas Savienības tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai.

Konstitucionālo sūdzību iesniedzēji ir mantas īpašnieki, par kuru mantu tiesā notiek procesi par noziedzīgi iegūtu mantu. Konstitucionālo sūdzību iesniedzēji uzskata, ka savu tiesību efektīvai aizsardzībai, lai atspēkotu procesa virzītāja pieņēmumu par mantas noziedzīgo izcelsmi, viņiem ir jādod iespēja iepazīties ar visiem procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietu materiāliem, tomēr, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 627. panta ceturto un piekto daļu, pieņemti lēmumi atļaut iepazīties tikai ar daļu lietas materiālu.

Satversmes tiesa nolēma uzdot Eiropas Savienības tiesai vairākus jautājumus, lai noskaidrotu, vai Latvijas tiesiskais regulējums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju atsevišķā procesā ietilpst Eiropas Savienības tiesību piemērošanas jomā un vai tas ir saderīgs ar Eiropas Savienības tiesībām.

Vienu no konstitucionālo sūdzību iesniedzējiem (lietā Nr. Nr. 2022-26-01) pārstāv zvērināta advokāte Dr. iur. Inese Nikuļceva.

Satversmes tiesas informācija

Satversmes tiesa atzīst aizliegumu balsot pašvaldību vēlēšanās par neatbilstošu Satversmei

2022.gada 3.novembris

Satversmes tiesa 2022. gada 3. novembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2021‑43‑01 “Par Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 6. panta 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 101. panta otrās daļas pirmajam teikumam”. Lieta tika ierosināta pēc personas, kura izcieš brīvības atņemšanas sodu, konstitucionālās sūdzības. Saskaņā ar Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 6. panta 2. punktu personām, kura izcieš brīvības atņemšanas sodu, nav tiesību balsot pašvaldību vēlēšanās.

Satversmes 101.pants garantē ikvienam pilntiesīgam Latvijas pilsonim tiesības ievēlēt pašvaldības, savukārt aizliegums personām, kura izcieš brīvības atņemšanas sodu, balsot pašvaldību vēlēšanās, ir šo pamattiesību ierobežojums. Atbilstoši Satversmes tiesas spriedumā secinātajam nav iespējams konstatēt, ka noteiktais vispārējais un automātiskais pamattiesību ierobežojums personu grupai, kura izcieš brīvības atņemšanas pamatsodu, aizsargātu kādas būtiskas, svarīgas sabiedrības intereses. Tādējādi noteiktajam pamattiesību ierobežojumam nav leģitīma mērķa un tas neatbilst Satversmes 101. panta otrās daļas pirmajam teikumam.

Konstitucionālā sūdzību sagatavoja zvērināta advokāte Dr. iur. Inese Nikuļceva valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības ietvaros.

Satversmes tiesas informācija

Satversmes tiesas spriedums

Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta pasludina spriedumu lietā Savickis un citi pret Latviju

2021.gada 29.marts, papildināts 2021.gada 26.maijā, 2022.gada 12.maijā un 9.jūnijā

2022.gada 9. jūnijā Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta pasludināja spriedumu lietā Savickis un citi pret Latviju.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta mutvārdu procesā izskatīja lietu 2021.gada 26.maijā. Ņemot vērā Covid – 19 pandēmiju, lietas dalībnieki piedalījās tiesas sēdē attālināti, videokonferences režīmā. Tiesas sēdes videoieraksts ir publicēts Eiropas Cilvēktiesību tiesas interneta mājas lapā.

Pieteikuma iesniedzēji ir vecāka gadagājuma Latvijas nepilsoņi, kuri vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā 2011.gadā, norādot, ka aprēķinot viņiem vecuma pensiju, ir pārkāpts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14. pantā noteiktais diskriminācijas aizlieguma princips kopsakarā ar 1.protokola 1.pantā garantētajām tiesībām uz īpašumu. Pieteikuma iesniedzējiem vecuma pensija tika aprēķināta, neieskaitot darba periodus Azerbaidžānā, Uzbekijā, Krievijā, Baltkrievijā, Turkmēnijā un Tadžikijā, kā arī dienestu Padomju armijā. Savukārt Latvijas pilsoņiem šādi darba periodi vecuma pensijas aprēķināšanā tiek ņemti vērā.

Pieteikuma iesniedzēji vispirms vērsās Satversmes tiesā, tomēr Satversmes tiesa ar 2011.gada 17. februāra spriedumu lietā Nr.2010-20-0106 atzina, ka attiecīgā tiesību norma – likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 1.punkts - atbilst Latvijas Republikas Satversmei. Diemžēl Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta ar desmit balsīm pret septiņām nolēma, ka nav noticis Konvencijas 14.pantā kopsakarā ar Konvencijas 1.protokola 1.pantu garantēto tiesību pārkāpums. Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta uzskatīja, ka ir ir pamats atkāpties no tās iepriekš izdarītajiem secinājumiem līdzīgā lietā Andrejeva pret Latviju. 

Viena no pieteikuma iesniedzēju pārstāvjiem Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietā ir zvērināta advokāte Dr. iur. Inese Nikuļceva.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas informācija

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums