Augstākās tiesas Senāts atzīst privātās dzīves pārkāpumu, publicējot personas fotogrāfiju „dzeltenajā presē”
2013. gada 28. februāris
Latvijā tiesas visbiežāk noraida privātpersonu prasījumus par morālā kaitējuma atlīdzināšanu gadījumos, ja personas attēls publicēts „dzeltenajā presē” bez personas atļaujas, un Latvijas tiesu judikatūra šāda veida lietās tikai veidojas.
Svarīgs solis tās veidošanā ir Augstākās tiesas Senāta 2013. gada 28. februāra spriedums civillietā SKC-11/2013 A.S. prasībā pret SIA „Izdevniecība Rīgas viļņi”. Jau Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija šajā lietā ar 2011. gada 26. maija spriedumu atzina, ka publicējot žurnālā „Kas jauns” prasītājas fotogrāfiju, ir noticis A.S. tiesību uz privāto dzīvi prettiesisks aizskārums. Tiesa piedzina morālā kaitējuma atlīdzību no SIA „Izdevniecība Rīgas viļņi” par labu A.S. 2013. gada 28. februārī Augstākas tiesas Senāts izskatīja lietu paplašinātā sastāvā un Rīgas apgabaltiesas spriedumu atstāja negrozītu, bet SIA „Izdevniecības Rīgas Viļņi” kasācijas sūdzību noraidīja.
Spriedumos Augstākās tiesas Senāts, tāpat kā Rīgas apgabaltiesa, interpretējot Latvijas Republikas Satversmē un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvencijā garantētās tiesības uz privāto dzīvi, izmantojusi Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā izstrādātos principus. Tiesa norādījusi, ka strīdus fotogrāfija uzņemta plašākai sabiedrībai nepieejamā pasākumā, prasītāja nav publiska persona un publicētais prasītājas attēls nav saistīts ar kādu politisku vai citādi sabiedriski nozīmīgu diskusiju, tāpēc iejaukšanās prasītājas privātajā dzīvē nav attaisnojama.
Juridisko palīdzību prasītājai šajā lietā sniedza „Eiropas tiesību biroja” zvērināta advokāte Inese Nikuļceva.