Inese Nikuļceva

 

Inese Nikuļceva

Zvērinātu advokātu biroja „Eiropas tiesību birojs” dibinātāja ir zvērināta advokāte Inese Nikuļceva.

Inesei Nikuļcevai ir ievērojama jurista pieredze, jo īpaši konstitucionālajās, starptautiskajās tiesībās, administratīvajās un komerctiesībās, kā arī tiesību zinātņu pasniedzējas un vadītājas pieredze.

Inesei Nikuļcevai ir maģistra grāds starptautiskajās un Eiropas tiesībās (LL.M.), kas iegūts Rīgas Juridiskajā augstskolā. Pārvalda latviešu, krievu, angļu, franču, kā arī vācu valodu. Un ir daudzu publikāciju autore.



Jaunumi

Thursday
Dec192013

Satversmes tiesa lemj vairākās lietās par tautas nobalsošanu

2013. gada 19. decembris, papildināts 2014. gada 12. februārī

2013. gada 19. decembrī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2013-06-01 „Par likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. panta piektās daļas 2. punkta un 23.1 panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam”. Lieta tika ierosināta pēc Augstākās tiesas Senāta pieteikuma, kurš norādīja, ka varas dalīšanas principam neatbilstot likumā paredzētā Augstākās tiesas Senāta kompetence pārbaudīt Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par atteikšanos reģistrēt vēlētāju iesniegtu likumprojektu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas kompetence pieņemt šādu lēmumu.

Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētās normas atbilst no Satversmes 1. panta izrietošajam varas dalīšanas principam, vienlaikus norādot, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāreģistrē ikviens vēlētāju iesniegts likumprojekts, izņemot gadījumus, kad tas acīmredzami nav pilnībā izstrādāts pēc satura. Jau iepriekš Satversmes tiesa ir norādījusi, ka likumprojektu nevar uzskatīt par pilnīgi izstrādātu pēc satura, ja tas: 1) paredz izlemt tādus jautājumus, kuri vispār ar likumu nav regulējami; 2) tā pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā ar Satversmē ietvertajām normām, principiem un vērtībām; 3) tā pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām.

Satversmes tiesas spriedums

Savukārt 2014. gada 12. februārī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2013-05-01 „Par likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 22. panta pirmās daļas (2012. gada 8. novembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā 2015. gada 1. janvārī) un pārejas noteikumu 4. un 5. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 2. pantam”. Lieta tika ierosināta pēc divdesmit 11. Saeimas deputātu pieteikuma, kuri uzskata, ka apstrīdētās normas nepamatoti paaugstinot balsstiesīgo pilsoņu parakstu slieksni un aizskarot pilsoņu kopuma tiesības tieši ņemt dalību demokrātiskā likumdošanas procesā.

Satversmes tiesa atzina apstrīdētās normas par atbilstošām Satversmes 1. un 2. pantam. Satversmes tiesa atzina, ka pastāvēja pamatoti iemesli apstrīdētā regulējuma pieņemšanai un ka apstrīdētās normas nodrošina vēlētāju likumdošanas iniciatīvas tiesību efektīvu īstenošanu, tomēr vienlaikus norādīja, ka Saeimai ir pienākums periodiski apsvērt, vai tiesiskais regulējums nebūtu pilnveidojams.

Satversmes tiesas spriedums

Abās lietās „Eiropas tiesību biroja” zvērināta advokāte Dr. iur. Inese Nikuļceva sniedza viedokli lietā kā pieaicinātā persona.

Monday
May202013

Satversmes tiesa pieņem spriedumu lietā par tiesu izpildītāju amata atlīdzību

2013. gada 27. jūnijs

Satversmes tiesa 2013. gada 27. jūnijā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2012-22-0103 „Par Civilprocesa likuma 567. panta trešās daļas, ciktāl tā neparedz zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzības segšanu no valsts budžeta gadījumos, kad piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 107. pantam un Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumu Nr.670 „Noteikumi par izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru un to maksāšanas kārtību” 8., 9., 10., 11. un 12. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam”.

Satversmes tiesa atzina, ka Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumi Nr. 670 „Noteikumi par izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru un to maksāšanas kārtību” neatbilst Satversmes 64. un 105. pantam, savukārt Civilprocesa likuma 567. panta trešā daļa ir atbilstoša Satversmes 107. pantam.

Pieteikumu Satversmes tiesā iesniedza zvērināti tiesu izpildītāji. Civilprocesa likuma 567. panta trešā daļa paredz, ka gadījumos, kad piedzinējs civilprocesā ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, no valsts budžeta sedz tikai izpildu darbību veikšanai nepieciešamos izdevumus (piemēram, izdevumus par dokumentu piegādāšanu, informācijas saņemšanu, ceļa izdevumus, izdevumus saistībā ar mantas izsoles rīkošanu un sludinājumu publicēšanu), bet neparedz tiesu izpildītāja amata atlīdzību.

Turklāt Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumos Nr. 670 „Noteikumi par izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru un to maksāšanas kārtību” zvērinātiem tiesu izpildītājiem noteiktā kompensācija par izdevumiem, kas saistīti ar izpildu darbībām, gadījumos, ja piedzinējs no ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, ir daudz zemāka par patiesajām sprieduma izpildes izmaksām; pārējie izdevumi tiesu izpildītājiem jāsedz no saviem līdzekļiem.

Juridisko palīdzību pieteikuma iesniedzējiem nodrošina zvērinātu advokātu birojs „Eiropas tiesību birojs”.

Satversmes tiesas spriedums

Monday
Mar042013

Augstākās tiesas Senāts atzīst privātās dzīves pārkāpumu, publicējot personas fotogrāfiju „dzeltenajā presē”

2013. gada 28. februāris

Latvijā tiesas visbiežāk noraida privātpersonu prasījumus par morālā kaitējuma atlīdzināšanu gadījumos, ja personas attēls publicēts „dzeltenajā presē” bez personas atļaujas, un Latvijas tiesu judikatūra šāda veida lietās tikai veidojas.

Svarīgs solis tās veidošanā ir Augstākās tiesas Senāta 2013. gada 28. februāra spriedums civillietā SKC-11/2013 A.S. prasībā pret SIA „Izdevniecība Rīgas viļņi”. Jau Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija šajā lietā ar 2011. gada 26. maija spriedumu atzina, ka publicējot žurnālā „Kas jauns” prasītājas fotogrāfiju, ir noticis A.S. tiesību uz privāto dzīvi prettiesisks aizskārums. Tiesa piedzina morālā kaitējuma atlīdzību no SIA „Izdevniecība Rīgas viļņi” par labu A.S. 2013. gada 28. februārī Augstākas tiesas Senāts izskatīja lietu paplašinātā sastāvā un Rīgas apgabaltiesas spriedumu atstāja negrozītu, bet SIA „Izdevniecības Rīgas Viļņi” kasācijas sūdzību noraidīja.

Spriedumos Augstākās tiesas Senāts, tāpat kā Rīgas apgabaltiesa, interpretējot Latvijas Republikas Satversmē un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvencijā garantētās tiesības uz privāto dzīvi, izmantojusi Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā izstrādātos principus. Tiesa norādījusi, ka strīdus fotogrāfija uzņemta plašākai sabiedrībai nepieejamā pasākumā, prasītāja nav publiska persona un publicētais prasītājas attēls nav saistīts ar kādu politisku vai citādi sabiedriski nozīmīgu diskusiju, tāpēc iejaukšanās prasītājas privātajā dzīvē nav attaisnojama.

Juridisko palīdzību prasītājai šajā lietā sniedza „Eiropas tiesību biroja” zvērināta advokāte Inese Nikuļceva.

Augstākās tiesas Senāta spriedums

Tuesday
Dec112012

Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzīst cilvēktiesību pārkāpumu lietā Čuprakovs pret Latviju

2012. gada 11. decembris, papildināts 2012. gada 18. decembrī

Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2012. gada 18. decembrī pieņēma spriedumu lietā Čuprakovs pret Latviju, pieteikuma Nr. 8543/04.

Aleksejs Čuprakovs vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā, norādot, ka apstākļi Latvijas cietumu slimnīcā, kurā viņš tika ievietots 2005. gadā, veido Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. panta (spīdzināšanas aizliegums) pārkāpumu. Turklāt sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka Latvijas Republika ir pārkāpusi arī Konvencijas 8. pantu (tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību) un 34. pantu (tiesības uz individuālu sūdzību), cietuma darbiniekiem atverot viņa saraksti ar Eiropas Cilvēktiesību tiesu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzina Konvencijas 3. panta pārkāpumu, norādot, ka uzturēšanās apstākļi cietumu slimnīcā bija cilvēka cieņu pazemojoši, un noteica Aleksejam Čuprakovam taisnīgu atlīdzību par viņa cilvēka tiesību pārkāpumu 4 000 eiro.

Alekseju Čuprakovu Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietā pārstāvēja „Eiropas tiesību biroja” zvērināta advokāte Inese Nikuļceva.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas informācija

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums