Inese Nikuļceva

 

Inese Nikuļceva

Zvērinātu advokātu biroja „Eiropas tiesību birojs” dibinātāja ir zvērināta advokāte Inese Nikuļceva.

Inesei Nikuļcevai ir ievērojama jurista pieredze, jo īpaši konstitucionālajās, starptautiskajās tiesībās, administratīvajās un komerctiesībās, kā arī tiesību zinātņu pasniedzējas un vadītājas pieredze.

Inesei Nikuļcevai ir maģistra grāds starptautiskajās un Eiropas tiesībās (LL.M.), kas iegūts Rīgas Juridiskajā augstskolā. Pārvalda latviešu, krievu, angļu, franču, kā arī vācu valodu. Un ir daudzu publikāciju autore.



Jaunumi

Tuesday
Jan132015

Eiropas Cilvēktiesību atzīst pamattiesību pārkāpumu lietā Elberte pret Latviju

2015. gada 13.janvāris

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā Elberte pret Latviju, pieteikuma Nr. 61243/08, atzīstot, ka Latvijas Republika ir pārkāpusi Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.pantu (privātās dzīves aizsardzība), kā arī 3. pantu (spīdzināšanas un cietsirdīgas un pazemojošas apiešanās aizliegums), pieļaujot audu izņemšanu pieteicējas mirušajam vīram bez pieteicējas piekrišanas.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa, piemērojot Konvencijas 8. pantu, konstatēja, ka Latvijas normatīvie akti laikā, kad notika audu izņemšana, (2001.gadā) bija neskaidri un pat valsts institūciju pārstāvjiem bija dažādi viedokļi par to saturu. Latvijas normatīvie akti nenoteica pieteicējai, kā arī citām personām līdzīgā situācijā (audi bez piederīgo piekrišanas tika izņemti vairākiem simtiem personu) skaidri saprotamu iespēju iebilst pret mirušā tuvinieka audu izņemšanu un tādējādi nenodrošināja adekvātu tiesisko aizsardzību pret patvaļu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa arī atzina, ka pieteicēja ir cietusi no pazemojošas apiešanās (Konvencijas 3.panta pārkāpums), jo ir atradusies ilgstošā neziņā, kādi orgāni vai audi izņemti viņas mirušajam vīram, kādā veidā tas noticis un ar kādu mērķi.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa noteica pieteicējai taisnīgu atlīdzību par viņas pamattiesību pārkāpumu 16 000 eiro.

Pieteicēju Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietā pārstāvēja zvērināta advokāte Dr. iur. Inese Nikuļceva.

Spriedums

Thursday
Jan012015

Satversmes tiesa pieņem spriedumu par apdrošināšanas atlīdzības apmēru ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem

2014. gada 10. marts, papildināts 2014. gada 19. septembrī un 30. decembrī

Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2014-06-03 „Par Ministru kabineta 2005. gada 17. maija noteikumu Nr. 331 „Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem” 3. punkta, 5.5. apakšpunkta, 7. punkta un 10. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta trešajam teikumam un 105. pantam, kā arī Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 15. panta pirmās daļas 1.punktam”. Lietā ir apvienotas trīs lietas: viena lieta, kas ierosināta pēc SIA „Autofavorīts” konstitucionālās sūdzības, un divas lietas, kas ierosinātas pēc Augstākās tiesas Civillietu departamenta pieteikuma.

SIA „Autofavorīts” un Augstākās tiesas Civillietu departaments apstrīdēja Satversmes tiesā Ministru kabineta noteikumu normas, kas ierobežoja ceļu satiksmes negadījumā cietušajai personai izmaksājamo apdrošināšanas atlīdzību par sāpēm un garīgajām ciešanām.

Satversmes tiesa, vērtējot SIA „Autofavorīts” pieteikumā apstrīdētās Ministru kabineta noteikumu normas, atzina, ka tās neatbilst Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 15. panta pirmās daļas 1. punktam un Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam. Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētās Ministru kabineta noteikumu normas paredz īpašuma tiesību aizskārumu, tādējādi tiesai bija jāvērtē, vai aizskārums ir noteikts ar likumu, vai tas ir noteikts leģitīma mērķa labad un vai tas atbilst samērīguma principam. Tā kā Ministru kabinets ir izdevis apstrīdētās normas, pārkāpjot Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 15. panta pirmās daļas 1.punktu, kā arī Eiropas Savienības direktīvas, kas paredz daudz augstākus apdrošinātāja atbildības limitus, kā apstrīdētās normas, SIA „Autofavorīts” pamattiesību ierobežojums nav noteikts ar likumu – atzina Satversmes tiesa.

SIA „Autofavorīts” konstitucionālo sūdzību sagatavoja zvērinātu advokātu birojā „Eiropas tiesību birojs”.

Satversmes tiesas spriedums

„Delfi” informācija: 'Autofavorīts' uzvar valdību Satversmes tiesā lietā par nesamērīgi mazo morālā kaitējuma apdrošināšanas apjomu

Wednesday
Dec032014

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņem spriedumu lietā Dmitrijevs pret Latviju

2014. gada 1.decembris, papildināts 16. decembrī

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā Dmitrijevs pret Latviju, pieteikuma Nr. 49037/09. Pieteikuma iesniedzējs vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā 2009. gadā, norādot uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. panta (spīdzināšanas un cietsirdīgas un pazemojošas apiešanās aizliegums) un 13. panta (tiesības uz efektīvu aizsardzības nodrošinājumu) pārkāpumu, Latvijas tiesām atsakoties izskatīt lietu par atlīdzības noteikšanu saistībā ar brīvības atņemšanas vietas nelikumīgu rīcību (nepareiza soda izciešanas režīma noteikšanu).

Eiropas Cilvēktiesību tiesa norādīja, ka vēršanās prokuratūrā konkrētā gadījumā nav efektīvs tiesību aizsardzības līdzeklis (pretēji tam, kā apgalvoja Latvijas valdība), un atzina, ka Latvijas Republika ir pārkāpusi pieteikuma iesniedzējam Konvencijas 13. pantā garantētās tiesības uz efektīvu aizsardzības nodrošinājumu.
Pieteikuma iesniedzēju Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietā pārstāvēja zvērināta advokāte Dr. iur. Inese Nikuļceva.
Monday
Dec012014

Tiesa atzīst: „Saskaņas centram” jāizrāda tolerance pret tam veltīto kritiku

2014. gada 1. decembris, papildināts 2015.gada 15.maijā un 2016.gada 29.aprīlī

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa ir noraidījusi politisko partiju apvienības „Saskaņas centrs” celto prasību pret AS „Delfi” un Pēteri Vinķeli par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, atvainošanos un mantiskas kompensācijas piedziņu.

Politisko partiju apvienība „Saskaņas centrs” uzskatīja, ka tās godu un cieņu aizskar Pētera Vinķeļa raksta „Kreisais strupceļš aiz Rīgas mūra” (publicēts 2012. gada 19. septembrī portālā delfi.lv) frāze „izmantot labēji centrisko politiķu komunikācijas kļūdas, kliegt "ķeriet zagli!", lai šai burzmā pilsoņi nepamanītu Saskaņas centra laikā par leģendāru kļuvušo nekaunīgo 20% otkatu Rīgas publiskajos iepirkumos”.

Tomēr Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa spriedumā nepiekrita „Saskaņas centra” viedoklim un, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, norādīja, ka strīdus frāze ir vērtējama kā Pētera Vinķeļa subjektīvi paustais viedoklis, nevis ziņa.

Pieļaujamās kritikas robežas attiecībā uz politiķi ir daudz plašākas nekā attiecībā uz „vidusmēra” pilsoni, savukārt „politisko partiju apvienība „Saskaņas centrs” nav atsevišķs politiķis, bet ir daudzu politiķu izveidota politisku partiju apvienība, tāpēc tai vēl vairāk kā atsevišķam politiķim ir jārēķinās, ka plašsaziņas līdzekļos tiks pausta ne tikai labvēlīga, bet arī kritizējoša, pat asa attieksme. Politisko partiju apvienībai „Saskaņas centrs” jāizrāda tolerance pret tai veltīto kritiku, kas ir vārda brīvības - jebkuras brīvas un demokrātiskas valsts - viena no pamatvērtībām – uzsvērts spriedumā.

Politisko partiju apvienība „Saskaņas centrs” iesniedza apelācijas sūdzību, tomēr arī Rīgas apgabaltiesa noraidīja prasību, piekrītot pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai. Augstākā tiesa kasācijas tiesvedību neierosināja; Rīgas apgabaltiesas spriedums ir stājies spēkā 2016. gada 28.aprīlī.

Rīgas apgabaltiesas spriedums