Inese Nikuļceva

 

Inese Nikuļceva

Zvērinātu advokātu biroja „Eiropas tiesību birojs” dibinātāja ir zvērināta advokāte Inese Nikuļceva.

Inesei Nikuļcevai ir ievērojama jurista pieredze, jo īpaši konstitucionālajās, starptautiskajās tiesībās, administratīvajās un komerctiesībās, kā arī tiesību zinātņu pasniedzējas un vadītājas pieredze.

Inesei Nikuļcevai ir maģistra grāds starptautiskajās un Eiropas tiesībās (LL.M.), kas iegūts Rīgas Juridiskajā augstskolā. Pārvalda latviešu, krievu, angļu, franču, kā arī vācu valodu. Un ir daudzu publikāciju autore.



Jaunumi

Sunday
Nov272016

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņem spriedumu lietā Vaščenkovs pret Latviju

2016. gada 15.decembrī

Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2016. gada 15. decembrī pieņēma spriedumu lietā Vaščenkovs pret Latviju, pieteikuma Nr. 30795/12. Pieteikuma iesniedzējs vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā 2012. gadā, norādot uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 5. panta (tiesības uz brīvību un drošību) pārkāpumu, piemērojot viņam drošības līdzekli - apcietinājums. Pieteikuma iesniedzējs sūdzībā Eiropas Cilvēktiesību tiesai ir norādīja, ka apcietinājums viņam piemērots, neizvērtējot, vai pastāv pamatotas aizdomas, ka viņš ir izdarījis noziedzīgus nodarījumus.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņēma spriedumu vienbalsīgi. Visupirms tiesa, neskatoties uz Latvijas valdības iebildumiem, nolēma, ka lietu var turpināt pieteikuma iesniedzēja vecmāmiņa Nadežda Zīmele, jo pieteikuma iesniedzējs ir miris. Eiropas Cilvēktiesību tiesa spriedumā atzina, ka pieteikuma iesniedzējam apcietinājums tika piemērots, veicot izvērtējumu tikai attiecībā uz vienu no diviem noziedzīgajiem nodarījumiem, kuros viņš bija apsūdzēts, tādējādi Latvija ir pārkāpusi Konvencijas 5. panta trešo daļu. Eiropas Cilvēktiesību tiesa noteica taisnīgu atlīdzību par Maksima Vaščenkova pamattiesību pārkāpumu 3 000 eiro.

Pieteikuma iesniedzēju Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietā pārstāvēja zvērināta advokāte Dr. iur. Inese Nikuļceva.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums

Tuesday
Jul052016

Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta atzīst Viktora Jeronoviča tiesību pārkāpumu

2016. gada 5. jūlijā

Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta 2015. gada 1. jūlijā mutvārdu procesā izskatīja lietu Jeronovičs pret Latviju, pieteikuma Nr. 44898/10, savukārt spriedums pasludināts 2016. gada 5. jūlijā.

2009. gada 10. februārī Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņēma lēmumu izslēgt no izskatāmo lietu saraksta lietu Jeronovičs pret Latviju, pieteikuma Nr.547/02, jo Latvijas valdība iesniedza vienpusēju deklarāciju, atzīstot Viktoram Jeronovičam Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. pantā (spīdzināšanas aizliegums) un 6. pantā (tiesības uz taisnīgu tiesu) garantēto pamattiesību pārkāpumu kriminālprocesā un izmaksājot viņam atlīdzību par pamattiesību pārkāpumu EUR 4500.

Ņemot vērā minēto Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumu, Viktors Jeronovičs vērsās prokuratūrā, lūdzot atjaunot divus kriminālprocesus (kriminālprocesu, kura viņš tika notiesāts un izbeigto kriminālprocesu pret policijas darbiniekiem) sakarā ar jaunatklātu apstākli - Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumu. Prokuratūra attiecās atjaunot abus kriminālprocesus, norādot, ka par jaunatklātu apstākli ir uzskatāms tikai Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums, nevis Latvijas valdības vienpusēja deklarācija.

Viktors Jeronovičs 2010. gadā iesniedza sūdzību (pieteikuma Nr. 44898/10) Eiropas Cilvēktiesību tiesā, norādot, ka Latvijas Republika nav izpildījusi pienākumu novērst viņa pamattiesību pārkāpumu, kuru tā ir atzinusi ar vienpusēju deklarāciju lietā Nr.547/02 un ir pārkāpusi Konvencijas  3 un 13. pantu. Eiropas Cilvēktiesību tiesas palāta pieņēma lēmumu nododot lietu izskatīšanai Lielajā palātā, jo lieta skar nopietnus jautājumus, kas attiecas uz Konvencijas vai tās protokolu interpretāciju.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas spriedumā ir atzīts, ka Konvencijas 3.pants ietver, neskatoties uz vienpusējo deklarāciju, Latvijas Republikas tupinošos pienākumu veikt policijas darbinieku rīcības izmeklēšanu. Ja valsts varētu aprobežoties vienīgi ar kompensācijas samaksu, neizmeklējot amatpersonu rīcību un nesodot atbildīgās amatpersonas, tas padarītu Konvencijas 3.pantā ietverto vispārējo spīdzināšanas aizliegumu par neefektīvu. Tā kā Viktora Jeronoviča gadījumā šāda efektīva izmeklēšana nav notikusi, proti, prokuratūra atteicās atjaunot izbeigto kriminālprocesu pret policijas darbiniekiem, Latvija ir pārkāpusi Konvencijas 3. pantu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa noteica taisnīgu atlīdzību par Viktora Jeronoviča pamattiesību pārkāpumu EUR 4000.

Viktoru Jeronoviču Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietā pārstāvēja zvērināta advokāte Dr. iur. Inese Nikuļceva.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas sēdes videoieraksts

Spriedums

Friday
Dec252015

Administratīvās tiesas liek atjaunot dzimtas uzvārdu Rekke

2015. gada 23. decembris, papildināts 2017.gada 19.janvārī

U.R. dzimšanas apliecībā dzimtas uzvārds Rekke ir ierakstīts, dubultot līdzskani k. Arī U.R. mātei, tēvam, brālim un citiem radiniekiem pasēs ir norādīts uzvārds ar līdzskaņa k dubultojumu. Tomēr 1998. gadā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde izdeva U.R. pasi, kurā uzvārda rakstība tika sagrozīta, “pazaudējot” vienu k un rakstot uzvārdu kā Reke atbilstoši pareizrakstības noteikumam, ka līdzskani k nedubulto. U.R. ilgstoši centās atjaunot sava uzvārda oriģinālo rakstību, tomēr vienmēr saņēma Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes atteikumu.

2015. gada 23. decembra spriedumā Administratīvā rajona tiesa ir atzinusi, ka U.R. tiesības uz dzimtas uzvārdu Rekke (ar diviem k) ir personas privātās dzīves sastāvdaļa, ko aizsargā Satversmes 96. pants un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvencijas 8. pants. Lai gan tiesa uzskatīja, ka U.R. pamattiesības valsts ir ierobežojusi ar leģitīmu mērķi, proti, aizsargāt latviešu valodu, tomēr šāds ierobežojums nav sociāli nepieciešams un nav samērīgs. Spriedumā ir skaidrots, ka dzimtas uzvārds nodrošina pieteicēja identitāti un saikni ar savu dzimtu, savukārt uzvārds Rekke ar līdzskaņa k dubultojumu šobrīd Iedzīvotāju reģistrā ir reģistrēts vairākām personām un nav pamata uzskatīt, ka tā lietošana būtu negatīvi ietekmējusi latviešu valodu. Tiesa uzlika par pienākumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei U.R. uzvārdu Iedzīvotāju reģistrā norādīt kā Rekke.

Spriedumu apelācijas kārtībā pārsūdzēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, tomēr Administratīvā apgabaltiesa 2017. gada 18.janvāra spriedumā ir pievienojusies pirmās instances tiesas izvērtējumam. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu vēl var pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Pieteikuma iesniedzēju pārstāvēja „Eiropas tiesību biroja” zvērināta advokāte Dr.iur. Inese Nikuļceva.

Raksts "Latvijas avīzē" "Cīnās par iespēju uzvārdā rakstīt divus "k""

Administratīvās apgabaltiesas spriedums

Tuesday
Sep292015

Satversmes tiesa lemj par maksātnespējas procesa administratoriem noteikto valsts amatpersonas statusu

2015. gada 16. janvārī, papildināts 2015. gada 10. septembrī un 22.decembrī

2015. gada 21. decembrī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2015-03-01 „Par 2014. gada 25.septembra likuma "Grozījumi Maksātnespējas likumā" 2. panta un 2014. gada 30. oktobra likuma "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 106. panta pirmajam teikumam”.

Lietā Nr. 2015-03-01 ir apvienotas sešas lietas pēc 24 zvērinātu advokātu, kuri vienlaikus ir maksātnespējas procesa administratori un kuriem apstrīdētās normas paredz noteikt valsts amatpersonas statusu, konstitucionālajām sūdzībām. Konstitucionālo sūdzību iesniedzēji uzskata, ka valsts amatpersonas statusa noteikšana nesamērīgi ierobežo viņiem Satversmes 106. pantā noteiktās pamattiesības izvēlēties nodarbošanos atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai, jo zvērināta advokāta nodarbošanās nav savienojama ar valsts amatpersonas statusu. Turklāt Saeima, mainot tiesisko regulējumu, nav noteikusi saprātīgu pārejas periodu, pārkāpjot no Satversmes 1. panta izrietošo tiesiskās paļāvības principu.

Satversmes tiesa atzina apstrīdētās normas, ciktāl tās nenodrošina administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošām Satversmes 106. panta pirmajam teikumam. Satversmes tiesa spriedumā ir skaidrojusi, ka Satversmes 106. pantā garantēto tiesību brīvi izvēlēties nodarbošanos tvērumā ietilpst tiesības izvēlēties vairākas nodarbošanās un īstenot tās vienlaicīgi. Vienlaikus tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos var ierobežot, taču attiecīgajam ierobežojumam ir jāatbilst kādam no Satversmes 116. pantā noteiktajiem leģitīmajiem mērķiem un jābūt samērīgam. Apstrīdētajās normās ietvertais regulējums ir vērsts uz to, lai aizsargātu kreditoru un parādnieku tiesības un intereses maksātnespējas procesā, tātad ierobežojuma leģitīmais mērķis ir citu cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība. Taču Satversmes tiesa secināja, ka pastāv saudzējošāki līdzekļi leģitīmā mērķa sasniegšanai, piemēram, izņēmumu paredzēšana attiecībā uz tiem valsts amatpersonai noteiktajiem aizliegumiem, kas nav savienojami ar advokāta profesionālās darbības garantijām, tāpat pieteikumu iesniedzējiem radītās nelabvēlīgās sekas varētu mazināt, paredzot atšķirīgu regulējumu attiecībā uz valsts amatpersonas deklarācijas iesniegšanu. Tāpēc apstrīdētās normas neatbilst samērīguma principam.

Vairākus konstitucionālo sūdzību iesniedzējus Satversmes tiesas lietās pārstāv zvērināta advokāte Dr. iur. Inese Nikuļceva.

Satversmes tiesas spriedums