Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta atzīst Viktora Jeronoviča tiesību pārkāpumu
2016. gada 5. jūlijā
Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta 2015. gada 1. jūlijā mutvārdu procesā izskatīja lietu Jeronovičs pret Latviju, pieteikuma Nr. 44898/10, savukārt spriedums pasludināts 2016. gada 5. jūlijā.
2009. gada 10. februārī Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņēma lēmumu izslēgt no izskatāmo lietu saraksta lietu Jeronovičs pret Latviju, pieteikuma Nr.547/02, jo Latvijas valdība iesniedza vienpusēju deklarāciju, atzīstot Viktoram Jeronovičam Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. pantā (spīdzināšanas aizliegums) un 6. pantā (tiesības uz taisnīgu tiesu) garantēto pamattiesību pārkāpumu kriminālprocesā un izmaksājot viņam atlīdzību par pamattiesību pārkāpumu EUR 4500.
Ņemot vērā minēto Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumu, Viktors Jeronovičs vērsās prokuratūrā, lūdzot atjaunot divus kriminālprocesus (kriminālprocesu, kura viņš tika notiesāts un izbeigto kriminālprocesu pret policijas darbiniekiem) sakarā ar jaunatklātu apstākli - Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumu. Prokuratūra attiecās atjaunot abus kriminālprocesus, norādot, ka par jaunatklātu apstākli ir uzskatāms tikai Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums, nevis Latvijas valdības vienpusēja deklarācija.
Viktors Jeronovičs 2010. gadā iesniedza sūdzību (pieteikuma Nr. 44898/10) Eiropas Cilvēktiesību tiesā, norādot, ka Latvijas Republika nav izpildījusi pienākumu novērst viņa pamattiesību pārkāpumu, kuru tā ir atzinusi ar vienpusēju deklarāciju lietā Nr.547/02 un ir pārkāpusi Konvencijas 3 un 13. pantu. Eiropas Cilvēktiesību tiesas palāta pieņēma lēmumu nododot lietu izskatīšanai Lielajā palātā, jo lieta skar nopietnus jautājumus, kas attiecas uz Konvencijas vai tās protokolu interpretāciju.
Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas spriedumā ir atzīts, ka Konvencijas 3.pants ietver, neskatoties uz vienpusējo deklarāciju, Latvijas Republikas turpinošos pienākumu veikt policijas darbinieku rīcības izmeklēšanu. Ja valsts varētu aprobežoties vienīgi ar kompensācijas samaksu, neizmeklējot amatpersonu rīcību un nesodot atbildīgās amatpersonas, tas padarītu Konvencijas 3.pantā ietverto vispārējo spīdzināšanas aizliegumu par neefektīvu. Tā kā Viktora Jeronoviča gadījumā šāda efektīva izmeklēšana nav notikusi, proti, prokuratūra atteicās atjaunot izbeigto kriminālprocesu pret policijas darbiniekiem, Latvija ir pārkāpusi Konvencijas 3. pantu.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa noteica taisnīgu atlīdzību par Viktora Jeronoviča pamattiesību pārkāpumu EUR 4000.
Viktoru Jeronoviču Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietā pārstāvēja zvērināta advokāte Dr. iur. Inese Nikuļceva.