Inese Nikuļceva

 

Inese Nikuļceva

Zvērinātu advokātu biroja „Eiropas tiesību birojs” dibinātāja ir zvērināta advokāte Inese Nikuļceva.

Inesei Nikuļcevai ir ievērojama jurista pieredze, jo īpaši konstitucionālajās, starptautiskajās tiesībās, administratīvajās un komerctiesībās, kā arī tiesību zinātņu pasniedzējas un vadītājas pieredze.

Inesei Nikuļcevai ir maģistra grāds starptautiskajās un Eiropas tiesībās (LL.M.), kas iegūts Rīgas Juridiskajā augstskolā. Pārvalda latviešu, krievu, angļu, franču, kā arī vācu valodu. Un ir daudzu publikāciju autore.



« Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta atzīst Viktora Jeronoviča tiesību pārkāpumu | Main | Eiropas Cilvēktiesību atzīst pamattiesību pārkāpumu lietā Elberte pret Latviju »
Tuesday
Sep292015

Satversmes tiesa lemj par maksātnespējas procesa administratoriem noteikto valsts amatpersonas statusu

2015. gada 16. janvārī, papildināts 2015. gada 10. septembrī un 22.decembrī

2015. gada 21. decembrī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2015-03-01 „Par 2014. gada 25.septembra likuma "Grozījumi Maksātnespējas likumā" 2. panta un 2014. gada 30. oktobra likuma "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 106. panta pirmajam teikumam”.

Lietā Nr. 2015-03-01 ir apvienotas sešas lietas pēc 24 zvērinātu advokātu, kuri vienlaikus ir maksātnespējas procesa administratori un kuriem apstrīdētās normas paredz noteikt valsts amatpersonas statusu, konstitucionālajām sūdzībām. Konstitucionālo sūdzību iesniedzēji uzskata, ka valsts amatpersonas statusa noteikšana nesamērīgi ierobežo viņiem Satversmes 106. pantā noteiktās pamattiesības izvēlēties nodarbošanos atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai, jo zvērināta advokāta nodarbošanās nav savienojama ar valsts amatpersonas statusu. Turklāt Saeima, mainot tiesisko regulējumu, nav noteikusi saprātīgu pārejas periodu, pārkāpjot no Satversmes 1. panta izrietošo tiesiskās paļāvības principu.

Satversmes tiesa atzina apstrīdētās normas, ciktāl tās nenodrošina administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošām Satversmes 106. panta pirmajam teikumam. Satversmes tiesa spriedumā ir skaidrojusi, ka Satversmes 106. pantā garantēto tiesību brīvi izvēlēties nodarbošanos tvērumā ietilpst tiesības izvēlēties vairākas nodarbošanās un īstenot tās vienlaicīgi. Vienlaikus tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos var ierobežot, taču attiecīgajam ierobežojumam ir jāatbilst kādam no Satversmes 116. pantā noteiktajiem leģitīmajiem mērķiem un jābūt samērīgam. Apstrīdētajās normās ietvertais regulējums ir vērsts uz to, lai aizsargātu kreditoru un parādnieku tiesības un intereses maksātnespējas procesā, tātad ierobežojuma leģitīmais mērķis ir citu cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība. Taču Satversmes tiesa secināja, ka pastāv saudzējošāki līdzekļi leģitīmā mērķa sasniegšanai, piemēram, izņēmumu paredzēšana attiecībā uz tiem valsts amatpersonai noteiktajiem aizliegumiem, kas nav savienojami ar advokāta profesionālās darbības garantijām, tāpat pieteikumu iesniedzējiem radītās nelabvēlīgās sekas varētu mazināt, paredzot atšķirīgu regulējumu attiecībā uz valsts amatpersonas deklarācijas iesniegšanu. Tāpēc apstrīdētās normas neatbilst samērīguma principam.

Vairākus konstitucionālo sūdzību iesniedzējus Satversmes tiesas lietās pārstāv zvērināta advokāte Dr. iur. Inese Nikuļceva.

Satversmes tiesas spriedums